LV/Prabhupada 0316 - Nemēģiniet Atdarināt, Tas Ir Ļoti Bīstami
Lecture on SB 7.9.5 -- Mayapur, February 25, 1977
Prabhupāda: Mēs nekavējoties nevaram kļūt par pirmšķirīgiem bhaktām. Mēs nevaram atdarināt Haridāsu Thākuru. Tas nav iespējams. Bet minimāli. Sankhya-purvaka-nama-gana-natibhih. Mums jāpraktizē. Ir jāuztur zināms spēka līmenis. Un mums tas ir, tādēļ... Daži no mūsu tā sauktajiem bhaktām kritizē mani, ka es esmu noteicis tikai sešpadsmit apļu limitu. Nē, kāpēc sešpadsmit apļi? Jūs varat skandēt trīssimt apļus, bet minimums ir sešpadsmit apļi, jo mēs neesam pieraduši ziedot tik daudz laika. Mums vienmēr ir jābūt aizņemtiem. Bet sēdēt vienuviet un skandēt Harē krišna mantru nemitīgi, saistītajai dvēselei tas nav iespējams – kamēr tā nav atbrīvota. Tādēļ nemēģiniet atdarināt. Mans Guru Mahārādžs ir stingri aizliedzis: „Nemēģinie atdarināt diženas personības, kā Haridāsu Thākuru, Rūpu Gosvāmī.” Viņš mēdza teikt: rupa gosvami ke mogha vancha. Rūpa Gosvāmī mēdza uzvilkt savu gurnautu... Tyaktva turnam asesa-mandala-pati-srenim sada tucchavat bhutva dina-ganesakau karunaya kaupina-kantha... Tādēļ nav jēgas atdarināt Rūpu Gosvāmī, atdarināt apģērbjoties, un tad, tiklīdz rodas iespēja, smēķēt bidi. Nedariet tādas blēņas. Tai nav jēgas, šai atdarināšanai. Anusarana, ne anukarana. Anukarana ir bīstama. Anusarana. Sadhu-marganugamanam. Tā ir bhakti. Mums jāmēģina sekot diženu bhaktu, sadhu pēdās. Mēs nevaram... Mums jāmēģina sekot. Nemēģiniet atdarināt. Tas ir ļoti bīstami.
Daži no mūsu bhaktām aizgāja, jo „šeit nav bhadžana”, ...un lūdz manu svētību, lai viņi atrastu citu guru. Viņš vēlas manu svētību, lai atrastu guru. Tādas blēņas nedod nekā laba. Labākais ir: mahajano yena gatah sa panthah (ČČ Madhja 17.186). Šeit ir mahādžana. Prahlāda Mahārādža ir viens no mahādžanām. Prahlāda Mahārādžs ir viens no divpadsmit mahādžanām. Svayambhur naradah sambhuh kapilo manuh prahladah (SB 6.3.20-21). Prahlāda Mahārādža vārds ir starp tiem. Janako bhismo balir vaiyasakir vayam (SB 6.3.20-21). Tātad Prahlāda Mahārādžs ir mahādžana. Tādēļ mēģiniet sekot Prahlādam Mahārādžam. Anusarana. Sadhu-marganugamanam. Ko gan izdarīja Prahlāda Mahārādžs? Viņam bija sagādāts tik daudz problēmu, bet ko viņš darīja? Viņš vienkārši domāja par Krišnu: „Ko man darīt? Mans tēvs ir pret.” Tas ir man-mana bhava mad-bhaktah. Un visbeidzot, kad tēvs bija nogalināts, viņš izrāda cieņas apliecinājumus. Tātad šie četri aspekti, sekot pēdās patiesīgi kā neviltotam bhaktam pieklājas. Sarvopadhi-vinirmuktam (ČČ Madhja 19.170). Prahlāda Mahārādžs nekad nedomāja, ka „es esmu Hiranjakašipu dēls”. Nekad tā nedomāja. Viņš vienmēr mēdza domāt, ka ir Nāradas kalps. To viņš teica. Kad viņš vēlējās dot tam svētību, uzrunātais Nrisimhadēvam lūdza: „Laipni iesaisti mani kalpošanā Tavam kalpam, Nāradam, ar kura palīdzību esmu uzzinājis šos norādījumus.” Viņš nekad neteica: „Ļaujiet man kalpot manam tēvam”. Nē. Jo viņam bija norādījumi, viņš vienmēr... Caksudana dilo janme janme pita sei. Viņš ir tēvs. Cita tēva nav. Caksudana dilo janme janme pita sei. Kāda ir nākamā rinda?
Bhaktas: Divya jnana hrde prakasito.
Prabhupāda: Ah, divya jnana hrde prakasito. Tātad Viņš ir tēvs. Tas mums vienmēr jāpatur prātā. Nesiet nelietis un kaprīzi nepametiet Krišnas apziņu. Liels jums paldies.