LV/Prabhupada 0317 - Mēs Neuzticam Sevi Krišnam. Tā Ir Slimība
Lecture on BG 4.7 -- Bombay, March 27, 1974
Mēģiniet saprast, kas ir reliģija. Dievs ir viens. Dievs nevar kaut kur teikt, ka "šī ir reliģija un tā nav reliģija". Dievs saka, Bhagavāns krišna Bhagavad-gītā saka... Šeit ir teikts, ka yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati (BG 4.7), paritrāṇāya sādhū... Nākamajā pantā Viņš saka:
- paritrāṇāya sādhūnāṁ
- vināśāya ca duṣkṛtām
- dharma-saṁsthāpanārthāya
- sambhavāmi yuge yuge
- (BG 4.8)
Divi Krišnas darbi. Jo viņš jau ir izskaidrojis, bhūtānām īśvaraḥ. "Es esmu visu dzīvo būtņu kontrolētājs." Tādēļ, kad dharmas izpildē rodas pretrunas, tad Viņš ierodas, lai sodītu un atalgotu. Paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtām. Divējādi.
Tāpat kā tas ir valdības pienākums aizsargāt likumus ievērojošos pilsoņus un sodīt likumpārkāpējus. Tie ir divi valdības pienākumi. Un augstākā valdība, Krišna... Jo no kurienes gan radās šī ideja? Valdība atalgo likumus ievērojošo personu jeb dod aizsardzību, un arī likumpārkāpēji tiek aizsargāti, tikai tas notiek ar sodīšanu. Tātad "dharma" nozīmē, kā Krišna saka Bhagavad-gītā, sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). Tā ir dharma. Tā ir dharma. Un mūsu dharma, arī mūsu īpašības ir tādas.
Jo ikviens no mums kaut kam ir sevi uzticējis. Analizē ikvienu. Viņam ir kāds pārāks, kuram viņš ir sevi uzticējis. Tas var būt viņa ģimenes loceklis, sieva, valdība, kopiena, sabiedrība, politiskā partija. Visur, kur dodaties, raksturīga pazīme ir sevis uzticēšana. No tā jūs nevarat izveirīties. Tāda bija saruna ar profesoru Kotovski Maskavā. Es viņam jautāju: "Nu jums ir jūsu komunistiskā filozofija. Mums ir mūsu Krišnas filozofija. Kur gan ir filozofiju atšķirība? Jūs sevi esat uzticējuši Ļeņinam, un mēs sevi esam uzticējuši Krišnam. Kur ir atšķirība?" Ikvienam ir sevi jāuztic. Nav svarīgi, kam viņš sevi uztic. Ja sevis uzticēšana ir pareiza, tad viss ir kārtībā. Ja sevis uzticēšana nav pareiza, tad viss nav kārtībā. Tāda ir filozofija. Tādēļ mēs sevi uzticam.
Šrī Čaitanja Mahāprabhu to ir izskaidrojis. Jīvera svarūpa haya nitya-kṛṣṇa-dāsa (ČČ Madhja 20.108-109). Mēs sevi uzticam, bet mēs sevi neuzticam Krišnam. Tā ir slimība. Tā ir slimība. Un Krišnas apziņas kustība nozīmē izdziedēt šo slimību. Izdziedēt šo slimību. Arī Krišna ierodas. Viņš saka: yadā yadā hi dharmasya (BG 4.7). Dharmasya glāniḥ, pretrunas reliģijas izpildes jautājumā, kad rodas pretrunas, Krišna saka, tadātmānaṁ sṛjāmy aham. Un abhyutthānam adharmasya. Ir divējādi. Kad cilvēki sevi neuztic Krišnam, viņi rada tik daudzas Krišnas. Tik daudzu nelieši tam sevi uztic. Tā ir adharmasya. "Dharma" nozīmē uzticēt sevi Krišnam, bet, tā vietā lai uzticētu sevi Krišnam, viņi vēlas sevi uzticēt kaķiem, suņiem, tam, šim, tik daudz kam. Tā ir adharma.
Krišna neieradās, lai nostiprinātu tā saukto hindu reliģiju, musulmaņu reliģiju vai kristiešu reliģiju. Nē. Viņš ieradās, lai nostiprinātu īsto reliģiju. Īstā reliģija nozīmē, ka mums sevi jāuztic īstajai personai. Tā ir īstena reliģija. Mēs sevi uzticam. Ikvienam ir kāda ideja. Viņš ir sevi uzticējis šeit. Vai nu politiski, sociāli, ekonomiski, reliģiski, jebkā. Ikvienam ir kāda ideja. Un šīs idejas līderis arī ir šeit. Tādēļ mūsu pienākums ir sevi uzticēt. Tas ir fakts. Bet mēs nezinām, kam sevi uzticēt. Tā ir problēma. Un tāpēc, ka sevis uzticēšana ir pārprasta vai nepareiza, visa pasaule ir haotiskā stāvoklī.
Mēs mainām šo sevis uzticēšanu pret citu sevis uzticēšanu. "Nekādas vairs Kongresa partijas. Tagad komunistu partija." Atkal: "Nekādas vairs Komunistu Partijas. Šī... Šī partija, tā partija." Kāda ir jēga partijas maiņai? Jo šī vai tā partija nav sevi uzticējusi Krišnam. Tādēļ, ja vien jūs nenonākat līdz punktam, kad sevi uzticat Krišnam, nav iespējams nekāds miers. Tāda ir situācija. Vienkārši mainot cepampannas atrašanās vietu uz uguns, jūs netiksiet glābti.