LV/Prabhupada 0323 - Radīt Gulbju, Ne Vārnu Sabiedrību
Lecture on SB 3.25.12 -- Bombay, November 12, 1974
Tātad šī ir materiālā dzīve, pavarga. ja vēlaties to dzēst, to sauc par apavargu. Tātad šeit to sauc par apavarga-vardhanam, ka palielināt atbrīves ienākumus. Cilvēki kļuvuši tik truli, viņi nesaprot, kāda ir atbrīves nozīme. Viņi nesaprot. Tāpat kā dzīvnieki. Viņš... Ja dzīvnieks ir informēts, ka "šeit ir atbrīve", ko gan viņš sapratīs? Viņš nesapratīs. Tas viņam nav iespējams. Līdzīgi, šobrīd cilvēku sabiedrība ir kļuvusi tieši kā dzīvnieki. Viņi nezina, kāda ir apavargas jeb atbrīves nozīme. Viņi nezina. Bet pienāca laiks, kad cilvēki saprata, ka šī cilvēka dzīve domāta apavargai. Apavarga, pārtraukt darbību, pa, pha, ba, bha, ma. To sauc apavarga-vardhanam. Tātad Devahūti uzdotie jautājumi un atbildes, ko uzdos Kapiladēva, ir apavarga-vardhanam. Tas ir vēlami. Tāds ir visu Vēdu norādījums. Tasyaiva hetoh prayateta kovidah. Visi mēģinās apavargai. Ikvienam jādara, cik labi vien iespējams. "Bet kā tad ar uzturēšanu?" Šāstras neuzsver uzturēšanu, ka "mēģiniet uzturēt". Šāstras saka, ka tas atnāks. Tas jau tur ir. Tas atnāks. Bet mums nav ticības, ka "Dievs ir devis..., dod ēdienu dzīvniekiem, putniem, zvēriem, kokiem, visiem, kāpēc Viņš nedos man? Veltīšu savu laiku apavargai." Viņiem nav ticības. Viņiem nav tādas izglītības. Tādēļ nepieciešama laba sabiedrība, ne kraukļu sabiedrība, bet gulbju sabiedrība. Tad radīsies šī sajūta.
Tātad šī Krišnas apziņas kustība nozīmē, ka viņi rada gulbju, ne kraukļu sabiedrību. Ne kraukļu. Kraukļi nav ieinteresēti. Viņi ir ieinteresēti atlikumos, es domāju, atkritumos. Viņi ir ieniteresēti. Punah punas carvita-carvananam (ŠB 7.5.30). Punah punas carvita-carvananam. Tāpat kā mēs aizmetam... Pēc ēšanas mēs aizmetam lapu. Ir kādas ēdiena atliekas, ierodas kraukļi, suņi. Viņi ir ieinteresēti. Viņi neteiks... Saprātīgais tur neies. Bet šie kraukļi un suņu tur doesies. Tātad tāda ir pasaule. Punah punas carvita-carvananam (ŠB 7.5.30). Gremojam jau atgremoto. Tāpat kā jūs gremojat cukurniedri, un tad aizmetat uz ielas. Bet, ka kāds atkal to paņem, lai gremotu, tad viņš ir muļķis. Viņam jāzina, ka sulas šajā cukurniedrē vairs nav. Ko gan viņš gremos? Bet ir šāda veida dzīvnieki. Viņi vēlas gremot atkārtoti. Tātad mūsu materiālā sabiedrība nozīmē gremot sagremoto. Tēvs izglīto savu dēlu nopelnīt iztiku. Appercina viņu, nostādina viņu uz kājām, bet zina, ka "šāda veida bizness, naudas pelnīšana, bērnu ieņemšana, ir veikts, bet es neesmu apmierināts. Kāpēc tad es iesaistu savu dēlu biznesā?" To sauc par jau sagremotā gremošanu. Gremo to pašu. "Es neesmu apmierināts ar šo biznesu, bet kāpēc es iesaistu arī savu dēlu?" Īsts tēvs ir tas, kurš neatļauj savam dēlam gremot jau sagremoto. Tas ir īsts tēvs. Pita na sa syaj janani na sa syat, na mocayed yah samupeta-mrtyum. Tas ir īsts pretapaugļošanās līdzeklis. Tēvs, vīrs nedrīkst vēlēties kļūt par tēvu, sieviete - kļūt par māti, ja viņi nav piemēroti pasargāt savus bērnus no gaidāmās nāves ķetnām. Tāds ir mātes un tēva pienākums.