LV/Prabhupada 0324 - Vēsture Nozīmē Saprast Pirmšķirīga Cilvēka Darbības
Lecture on SB 6.1.20 -- Chicago, July 4, 1975
Un šī Kurukšetra ir dharma-kšetra. Ne tāpēc, ka tur notika cīņa un Krišna bija kaujas laukā, tādēļ to sauc par dharma-kšetru. Dažreiz to tā skaidro. Bet patiesībā Kurukšetra bija dharma-kšetra jau kopš ļoti ilga laika. Vēdās teikts: kuru-kṣetre dharmam ācaret: "Ja ir vēlēšanās veikt rituālisriskas ceremonijas, jādodas uz Kurukšetru." Un tā ir sistēma, kas joprojām ir Indijā; ja ir kāda nesaprašanās vai strīds starp divām pusēm, tomēr tās abas dodas uz templi - templis ir dharma-kšetra - tā ka persona neuzdrīkstētos melot Dievības priekšā. Tas joprojām notiek. Pat ja prātā persona nav attīstīta, tomēr, ka viņu izaicina, ka "Tu runā šīs aplamības. Nu saki to Dievības priekšā", viņš vilcināsies, "Nē." Tā joprojām ir Indijā. Jūs nevarat melot Dievību priekšā. tas ir apvainojums. Neuzskatiet, ka Dievība ir marmora statuja. Nē. Svayaṁ bhagavān. Tāpat kā Čaitanja Mahāprabhu. Tiklīdz Viņš redzēja Džagannātha Dievību, Viņš nekavējoties zaudēja samaņu. "Ak, šeit ir Mans Kungs." Ne kā mēs: "Ak, šeit ir kāda statuja." Nē. Tas ir novērtēšanas jautājums. Tātad novērtējat vai ne, Dievība ir Dieva Augstākā Personība personiski. Mums vienmēr jāatceras. Tā mums jābūt ļoti uzmanīgiem Dievības priekšā, lai neizdarītu apvainojumus. Viņam kalpojot, piedāvājot prasādu, ģērbjot, mums vienmēr jādomā, ka Krišna ir klāt personiski. Viņš ir klāt personiski, bet mūsu zināšanu trūkuma dēļ mēs to nesaprotam.
Tātad mums jāseko visam, kas ir šāstrās. To sauc paar brāhmanisko kultūru. Šī Krišnas apziņas kustība nozīmē brāhmanisko kultūru - pirmšķirīgu personu kultūras izpausmi. Brāhamans ir jāuztver kā pirmšķirīga persona cilvēku sabiedrībā. Tādēļ Krišna saka: cātur-varṇyaṁ mayā sṛṣṭaṁ guṇa-karma-vibhāgaśaḥ (BG 4.13). Itihāsa, vēsture; vēsture nozīmē saprast pirmšķirīga cilvēka darbības. Tā ir vēsture. Viņi savāc pašus svarīgākos notikumus. Tādēļ piemērs šeit ir dots, ka udāharanti imam itihāsaṁ purātanam. Jo tas ir pirmšķirīgs notikums... Citādi, ja ierakstāt visu laikaposmu vēsturi, tad kur, kas to lasīs, kas to novērtēs, kur jūs to glabāsiet? Ik dienas notiek tik daudz kas. Tādēļ saskaņā ar vēdisko sistēmu vēsturē jāieraksta tikai svarīgi notikumi. Tādēļ tās sauc par Purānām. Purāna ir sena vēsture. Purātanam. Purātanam ir kas ļoti, ļoti sens. Tas tiek ierkastīts. Tātad šī Šrīmad-Bh;agavatam ir ļoti senas vēstures, vēstures notikumu krājums. Itihāsa purāṇānāṁ sāraṁ sāraṁ samuddhṛtya. Sāram ir būtība. Ne jau visi bezjēdzīgie ieraksti ir jāpieņem. Nē. Sāraṁ sāram, tikai svarīgie, būtiskie, tie, kas jāieraksta. To sauc par indiešu vēsturi. Mahābhārata... Mahā ir Diženāka Indija. Diženāka Indija, kur notika tik daudzi gadījumi, bet pats svarīgākais tur bijušais notikums ir Kurukšetras Kauja. ne jau visas cīņas būtu jāatzīmē.