LV/Prabhupada 0353 - Netērējiet laiku Tam, Kā Atrisināt Savas Ekonomiskās Problēmas
Lecture on SB 2.1.2 -- Vrndavana, March 17, 1974
Prabhupāda: Mēs atšķiramies no tā sauktajiem gosvāmī. Tie, kuri uzturas Vrindāvanā... Visur. Vrindāvana ir visur, kur vien ir Krišnas templis, Krišnas sankīrtana. Čaitanja Mahāprabhu teica: "Mans prāts vienmēr ir Vrindāvanā." Jo Viņš vienmēr domā par Krišnu. Krišna ir tur- Viņš Pats ir Krišna - tikai, lai mūs mācītu. Līdzīgi kur vien dzīvojat, ja patiesi ievērojat Krišnas norādījumus, kā Krišna saka, man-manā bhava mad-bhakto mad-yājī māṁ namaskuru (BG 18.65), tad tur ir Vrindāvana. Kur vien dzīvojat. Nedomājiet, ka "Tā kā Melburnā mums ir templis, Melburnas Dievības, tā nav Vrindāvana." Arī tā ir Vrindāvana. Ja godināt Dievību uzcītīgi, ievērojat noteikumus, ko vien darāt, tā ir Vrindāvana. Īpaši šajā Vrindāvana dhāmā, kur patiesi parādījās Krišna. Tā ir Vrindāvana, Goloka Vrindāvana. Tie, kuri vada šo institūciju, ir pirmšķirīgi Gosvāmī. Tāds ir mans ieteikums. Ne Grihamēdī. Gosvāmī. Jo šo vietu atklāja šad-gosvāmī. Sanātana Gosvāmī un Rūpa Gosvāmī ieradās šeit. Pēc tam citi Gosvāmī, Džīva Gosvāmī, Gopāla Bhatta Gosvāmī, Raghunātha dāsa Gosvāmī, viņi visi apvienojās, lai izpildītu Šrī Čaitanjas Mahāprabhu pavēli - rakstītu grāmatas par Krišnu, Viņa līlām, spēlēm. Viņi sarakstīja ļoti spēcīgas, garīgas grāmatas. Nānā-śāstra-vicāraṇaika-nipuṇau sad-dharma-saṁsthāpakau. Tādas ir Gosvāmī pazīmes, darbības. Pirmā pazīme ir kṛṣṇotkīrtana-gāna-nartana-parau. Viņi vienmēr aizņemti Krišnas-kīrtanā. Krišna-kīrtana nozīmē... Tāpat kā mēs izpildām kīrtanu ar kholu, karatālām, tā arī ir krišna-kīrtana. Un grāmatu rakstīšana arī ir krišna-kīrtana. Lasīt grāmatas arī ir krišna-kīrtana. Ne vienkārši šī kīrtana ir kīrtana. Ja rakstāt grāmatas par Krišnu, lasāt par Krišnu, runājat par Krišnu, domājat par Krišnu, godināt Krišnu, gatavojat Krišnam, ēdat Krišnam - tā ir krišna-kīrtana. Tādēļ gosvāmī nozīmē divdesmit četras stundas darboties krišna-kīrtanā. Kṛṣṇotkīrtana-gāna-nartana-parau. Kā? Premāmṛtāmbho-nidhī. Tā kā viņi ienira krišna-prēmas okeānā. Ja mums nav krišna-prēmas, mīlestības uz Krišnu, kā gan varam būt apmierināti Krišnam veltītās darbībās? Tas nav iespējams. Tie, kas nemīl Krišnu, nevar divdesmit četras stundas darboties Krišnas labā. Mums vienmēr būtu jādarbojas Krišnas dēļ. Miegs ir laika tērēšana. Mums jāietaupa laiks. Kīrtanīyaḥ sadā hariḥ (ČČ Adi 17.31). Hari ir vēl viens Krišnas vārds. Divdesmit četras stundas. Patiesībā tā rīkojās Gosvāmī. Viņi ir mūsu piemēri. Viņi gulēja vien divas stundas, augstākais, trīs. Tātad nidrāhāra-vihārakādi-vijitau. Viņi tos uzveica. Tas ir gosvāmī. Viņi tos uzveikuši. Ko? Nidrāhāra, nidrā, āhāra, vihāra. Vihāra ir jutekļu baudas, āhāra - ēšanu, vākšanu. Galvenokārt ēšanu, āhāra. Un nidra. Nidrāhāra-vihārakādi-vijitau. Uzveikuši. Tas ir vaišnavs. Nevis guļam divdesmit četras, trīsdesmit sešas stundas. Tajā pašā laikā darboties kā gosvāmī. Go-dāsas. Viņi ir go-dāsas. Go nozīmē jutekļi, dāsa ir kalps. Tā vietā, lai kļūtu par jutekļu kalpiem, mums jākļūst par Krišnas kalpiem. tas ir gosvāmī. Ja neuzvaram jutekļus, tie vienmēr prasīs: "Lūdzu, ēd, guli, kopojies. Dari to, šo." Tā ir materiālā dzīve, kas pakļauta jutekļu prasībām. Tā ir materiālā dzīve. Un ir jākļūst... Gosvāmī nepakļaujas prātam: "Lūdzu, ēd vairāk, guli vairāk, kopojies vairāk, aizsargājies vairāk..." Tas ir materiālisms. Drošības konts nozīmē uzkrāt naudu. Tas ir materiālisms. Garīgums nozīmē "Nē, ne tā." Nidrāhāra. Jutekļi pavēl: "Dari to un šo." Bet jums jākļūst tik spēcīgiem, ka atbildēsiet: "Nē." Tas ir gosvāmī. Un grihamēdī ar grihasthu šķiet līdzīgi. Bet grihastha nepakļaujas jutekļiem. Tad jūs esat gosvāmī. Kā saka Narotama dāsa Thākurs: gṛhe vā banete thāke hā gaurāṅga bole ḍāke. Hā gaurāṅga, " Vienmēr skandējiet Nitāi-Gaura, domājiet par Nitāi-Gaura." Tāda persona, kā saka Narotama dāsa Thākurs... Gṛhe vā... "Viņš var būt sanjāsī vai grihastha, tam nav nozīmes. Ja viņš iegrimis domās par Nitāi-Gaura." Tātad narottama māge tāṅra saṅga: "Narotama vienmēr vēlas biedroties ar tādiem cilvēkiem." Gṛhe vā banete thāke, hā gaurāṅga bole ḍāke, narottama māge tāṅra saṅga. Narotama vienmēr vēlas tikties ar tādiem cilvēkiem. Kṛṣṇotkīrtana-gāna-nartana-parau premāmṛtāmbho-nidhī dhīrādhīra-jana-priyau. Un gosvāmī ir ļoti dārgi visiem cilvēkiem. Ir divu veidu cilvēku kārtas: dhīra un adhīra. Dhīra ir savaldījis jutekļus, bet adhīra - kas nav. Gosvāmī ir ļoti laipni pret visām cilvēku kārtām. Dhīradhīra-jana-priyau. Kā jūs varat...? Kā gosvāmī var būt...? Kad seši Gosvāmī bija Vrindāvanā, viņi bija ļoti populāri starp ļaudīm. Pat šajā Vrindāvana dhāmā, starp ciematniekiem. Ja savstarpēji strīdējās vīrs ar sievu, viņi abi devās pie Sanātana Gosvāmī: "Kungs, mums ir nesaprašanās. Izlemiet jūs." Un Sanātana Gosvāmī deva savu spriedumu: "Jums nav teisnība." Tas arī viss. Viņi pieņēma. Tikai paskat, cik populāri viņi bija. Sanātana Gosvāmī pieņēma lēmumus arī ģimenes ķīviņu gadījumos. Tātad dhīrādhīra-jana-priyau. Šie parastie cilvēki nebija svētie, bet bija sevi veltījuši Sanātanam Gosvāmī. Tādēļ viņu dzīve bija veiksmīga. Jo viņi klausīja Sanātana Gosvāmī pavēlēm, tādēļ arī bija atbrīvoti. Viņiem pašiem varēja nebūt taisnība, bet viņi klausīja Sanātanam Gosvāmī. Un Sanātana Gosvāmī bija pret viņiem laipns. Tas ir Gosvāmī. Jūs arī varat viņiem stāstīt, dot prasādu, izturēties ļoti jauki. "Tikai klausieties Harē Krišna. Nāciet šeit. Skandējiet Harē Krišna. Pieņemiet prasādu." Viņi būs jūsu pakļautībā. Tiklīdz viņi tiek pakļauti, viņi tūdaļ attīstās. Jo Vaišnava vadībā, klausot viņa noteikumiem, cilvēks kļūst... To sauc par agjāta-sukriti. Kad vien viņi staigāja, viņi teica: "Harē Krišna. Džaja Rādhe." Tas ir cieņas izrādīšanas veids. Ja šie cilvēki izrādīja cieņu vaišnavam, viņi attīstījās. Tādēļ jums jābūt vaišnavam. Kā gan citādi viņi jūs cienīs? Cieņu nevar pieprasīt. Tā ir jānopelna. Redzot jūs, viņi jūs cienīs. Tad dhīrādhīra-jana-priyau. Tas ir gosvāmī.
Liels jums paldies.
Bhaktas: Džaja Šrīla Prabhupāda.