LV/Prabhupada 0361 - Viņi Ir Mani Guru. Es Neesmu Viņu Guru
Lecture on BG 7.3 -- Bombay, March 29, 1971
Ja mēs uzsākam šo garīgo kalpošanu, tad šī skandēšana, šī svētā Krišnas vārda skaņas vibrācija, ļoti vienkārša metode, ja mēs to pieņemam... Tāpat kā mēs šiem zēniem piedāvājām šo skandēšanas procesu, un viņi to ļoti pazemīgi ir pieņēmuši. Un, ja viņi patstāvīgi to turpinās, viņi pakāpeniski sapratīs, kas ir Krišna. Kā jūs redzat attīstītus mācekļus, kuri ekstātiski dejo, jūs varat saprast, cik ļoti labi viņi sapratuši Krišnu. Vienkārša metode. Un neviens nav ierobežots vai kavēts: "Jūs neesat hindu. Jūs nedrīkstat skandēt Harē Krišna." Nē. Yei kṛṣṇa-tattva-vettā sei guru haya (Čč Madhja 8.128). Nav svarīgi, vai viņš ir hindu, musulmanis vai kristietis, tas vai šis. Ir jāapgūst Kršnas zinātne Bhagavad-gīta kāda tā ir. Tas viņš kļūst par garīgi skolotāju. Šie zēni, šis zēns un meitene ir tikko apprecējušies, es sūtu viņus uz Austrāliju. Zēns ir nācis no Austrālijas, meitene ir nākusi no Zviedrijas. Nu viņi ir vienoti. Nu viņi uzturēs mūsu izveidoto šeit Sidnejā. Es viņus sūtīšu divu vai trīs dienu laikā. Viņi parūpēsies par templi un arī sludinās. Šī Krišnas apziņas zinātne izplatās ar viņu palīdzību. Es esmu viens, bet viņi man palīdz. Viņi ir mani guru. Es neesmu viņu guru. Jo viņi man palīdz izpildīt mana Guru Mahārādža pavēli. Tātad tā ir ļoti laba kombinācija, ka kāds dodas uz Austrāliju, kāds - uz Fidži salu, kāds uz Honhongu, kāds uz Čehoslovākiju. Un arī mēs risinām sarunas arī Krievijā. Ir iespēja arī doties uz Ķīnu. Mēs mēģinām. Mēs jau esam aizsūtījuši divus zēnus uz Pakistānu - viens ir Dakā, otrs Karači.
Tā šie zēni, šie amerikānu zēni, man palīdz. Man ļoti žēl, ka neviens indietis nav ko tādu uzsācis. Protams, ir kādi, bet ļoti maz. Viņiem jāuzsāk, jaunākajai Indijas paaudzei jāpievienojas šai kustībai, jāizplata Krišnas apziņa visā pasaulē. Tāds ir indieša pienākums. Čaitanja Mahāprabhu saka:
- bhārata-bhūmite haila manuṣya-janma yāra
- janma sārthaka kari' kara para-upakāra
- (Čč Ādi 9.41)
Šis para-upakāra darbs, labklājības darbs, lai izplatītu Krišnas apziņu visā pasaulē, ir pats svarīgākais darbs šobrīd. Tas apvienos visus politiski, sabiedriski, kulturāli, reliģiski, visos veidos. Krišna. Centrā ir Krišna. Tas ir fakts. Tas ir veidojamais process. Un, ja mēs pūlamies arvien vairāk un vairāk, tas piedāvās arvien lielāku un lielāku attīstību.