LV/Prabhupada 0364 - Nav Viegli Kļūt Cienīgam Atgriezties Mājās Pie Dieva



Lecture on SB 5.5.23 -- Vrndavana, November 10, 1976

Ja vien mēs nekontrolējam pamatvajadzības, tas ir, kaislības un neziņas gunas, mēs nevaram būt laimīgi. Tas nav iespējams. Tato rājas-tamo-bhāvāḥ. Tato rājas-tamo-bhāvāḥ nozīmē kāma un lobha. Kamēr man ir iekāres pilnas vēlmes, kamēr man ir alkatība iegūt vairāk un vairāk, baudīt jutekļus vairāk un vairāk... Tā ir alkatība. Ir jābūt apmierinātam ar minimumu.

Āhāra-nidrā-bhaya-maithunaṁ ca sāmānyam etat paśubhir narāṇām. Āhāra nozīmē ēšana. Āhāra, nidra, gulēšana un bailes, jutekļu baudas. Tas ir vajadzīgs, bet ne palielināšanai, bet samazināšanai. Tāpat kā slimajam nav labi ēst, kā vien viņam tīk. Jo viņš ir slims, ārsts viņam saka: "Lieto vien ūdeni vai glikozi, nekādu nopietnu ēdienu, ja vēlies atveseļoties." Līdzīgi, tas ir nepieciešams, kamēr ir ķermenis. Āhāra-nidrā-bhaya-maithuna. Bet tas ir jāsamazina, nevis jāpalielina. Tāda ir cilvēku civilizācija, nepalielināt. Tāpat kā Gosvāmī Vrindāvanā. Viņi neieradās tur, lai palielinātu āhāra-nidrā-bhaya-maithuna. Nē. Viņi ieradās samazināt. Nidrāhāra-vihārakādi-vijitau. Tas ir vēlams. Tas ir Vṛndāvana-vasi, nevis dzīvot Vrindāvanā un palielināt šo āhāra-nidrā-bhaya-maithuna. Tā nav Vṛndāvana-vasa. Pērtiķi arī dzīvo Vrindāvanā, arī suņi un cūkas dzīvo Vrindāvanā. Bet viņi nezina, kā samazināt āhāra-nidrā-bhaya-maithunam. Jūs redzēsiet pērtiķus. Arī tie ir Vrindāvanā. Bet jūs redzēsiet kādu pērtiķi ar trim dučiem pērtiķi mātīšu. Tā nav vṛndāvana-vāsa. Āhāra-nidrā. Tas nozīmē, ka vajadzīga brāhmaniskā kultūram damo, šamo. Tas ir vēlams. Tā ir brāhmaniskā kultūra. Diemžēl šībrīža civilizācija nav domāta samazināšanai. Tā vienkārši palielina. Rietumu civilizācija nozīmē palielināt jutekļu apmierināšanu, "mašīna, mašīna, mašīna, mašīna." Brāhmaniskā kultūra nozīmē śamo damo titikṣa. Titikša nozīmē bez kaut kā es varu ciest. Ciest. Tātad ir jāpraktizē ciešanas. Ciest ir tapasja. Tapasā brahmacaryenā (ŠB 6.1.13). Tapasja sākas ar celibātu. Mēs esam praktizējuši dzimumdzīvi jutekļu apmierināšanai. Tapasja nozīmē vispirms to pārtraukt. Tapasā brahmacaryeṇa (ŠB 6.1.13). Tā ir prakse.

Tātad kļūt piemērotiem atgriezties mājās pie Dieva nav viegli. Tas nav viegli... mums materiālā dzīve jāsamazina līdz gandrīz nullei. Ne gandrīz nullei - praktiski nullei. Anyābhilāṣitā-śūnyam (Brs. 1.1.11.). Tas ir vēlams, prakse. Tādēļ šis mūsu Krišnas apziņas centrs domāts, lai piekoptu šo śamo damo titikṣa. Tādēļ mēs vēlamies redzēt, cik tālu viņš spējīgs praktizēt śamo damo titikṣa. Kāds jauns zēns ieradās, un tiklīdz viņam piešķīra kādu darbu, ne īpaši labu jutekļu apmierināšanai, viņš aizgāja. Tas nozīmē, ka viņš nav sagatavots. Labāk lai tādi aiziet. Bengālijā saka dusta gorute sunya goaloa: "Ja ir raizes radošas govis, labāk lai govju kūtī nav. Neļaujiet." Tā šī Krišnas apziņas kustība domāta izaugsmei no dzīvnieku kārtas uz brāhmana kārtu. Tādēļ svētā aukas ceremonija tiek dota kā otrā iesvētība, ka "viņš piekopa nu śamo damo titikṣa ārjava, un viņš ir iemācījies, kas ir Krišna, kas ir viņš, kādas ir viņa attiecības ar Krišnu, kā darboties Krišnas apmierināšanai." Tā ir brāhmaniskā kvalifikācija. Ja kāds ir sasniedzis šo platformu... Šo līmeni sauc sattva-guna.