LV/Prabhupada 0374 - Bhadžahu Re Mana Skaidrojums, Pirmā Daļa
Purport to Bhajahu Re Mana -- San Francisco, March 16, 1967
Bhajahū re mana śrī-nanda-nandana-abhaya-caraṇāravinda re. Bhaja, bhaja nozīmē godināšana; hu, sveiki; mana, prāts. Poēts Govinda dāsa, dižens filozofs un Kunga bhakta, lūdz. Viņš lūdz prātu, jo prāts ir draugs un ienaidnieks visiem. Ja kāds var trenēt savu prātu Krišnas apziņā, tad viņš ir veiksmīgs. Ja viņš nevar pamācīt savu prātu, tad dzīve nav izdevusies. Tādēļ Govinda dāsa, dižens Kunga Krišnas bhakta... Pats viņa vārds saka Govinda dāsa. Govinda, Krišna, un dāsa nozīmē kalps. Tāda ir visu bhaktu attieksme. Viņie vienmēr pieliek dāsa, kas nozīmē kalps. Tā Govinda dāsa lūdz: "Mans dārgais prāts, lūdzu, mēģini godināt Nandas dēlu, kurš ir abhaya-carana, kura lotospēdas ir drošas. Tur nav baiļu." Abhaya. Abhaya nozīmē bezbailību, un caraṇa, caraṇa nozīmē lotospēdas. Tā viņš dod padomu prātam: "Mans dārgais prāts, lūdzu, nodarbini sevi godinot bezbailīgā Nandas dēla lotospēdas." Bhajahū re mana śrī-nanda-nandana. Nanda-nandana nozīmē Nandas Mahārādža dēlu Krišnu. Un VIņa lotospēdas ir abhaya, drošas. Tā Govinda dāsa lūdz savam prātam, "lūdzu esi nodarbināts pārpasaulīgā, mīlošā kalpošanā Krišnas lotospēdām." Ciktāl tas attiecas uz pārējo...
Un viņš arī saka, ka durlabha mānava-janama. Durlabha nozīmē ļoti reti iegūstams. Mānava-janma nozīmē šo cilvēka veidolu. Tas tiek iegūts pēc ilgas pārceļošanas. Kad iespēja ir dota nokļūt Krišnas apziņā tā, lai var izkļūt no dzimšanas un nāves cikla. Tādēļ viņš ierosina, ka šī dzīve, šī cilvēka dzīve, ir ļoti svarīga, durlabha. Durlabha nozīmē... Duḥ nozīmē ar lielām grūtībā, un labha nozīmē iegūstama. Tā muļķa cilvēki nezina, cik svarīga ir šī cilvēka dzīve. Viņi vienkāršī tērē laiku jutekļu baudās kā dzīvnieki. Tas ir ļoti pamācoši, ka viņš māca savu prātu iesaistīties Kunga Krišnas godināšanā. Durlabha mānava-janama sat-saṅge. Un šis prāta treniņš ir iespējams vien labā sabiedrībā, sat-saṅgā. Sat-saṅga nozīmē personas, kas ir vienkārši simtprocentīgi iesaistījušās kalpošanā Kungam. Tās sauc sat. Satāṁ prasaṅgāt. Bez bhaktu sabiedrības ir neiespējami apmācīt prātu. Nav iespējams ar tā saukto jogas sistēmu vai meditāciju. Ir jābiedrojas ar bhaaktām, citādi tas nav iespējams. Tādēļ mēs esam izveidojuši šo Kriršnas apziņas sabiedrību, lai var izmantot priekšrocību atrasties šajā sabiedrībā. Tā Govinda dāsa, dzejnieks un bhakta, iesaka, durlabha mānava-janama sat-saṅge: "Jums ir šis labais, retais cilvēka ķermenis. Nu biedrojieties ar bhaktām un iesaistiet savu prātu drošo Krišnas lotospēdu kalpošanā." Viņš prasa savam prātam. Tad viņš norāda uz dzīves vilšanos. Kas tā ir? Śīta ātapa bāta bariṣaṇa e dina jāminī jāgi re. Śīta ir ziema. Ātapa nozīmē vasara, kad ir svelmējoša Saules gaisma, Śīta ātapa bāta, aukstums, bariṣaṇa, lietusgāzes. Tā šie traucēkļi pastāv vienmēr. Dažkārt ir liels aukstums. Dažkārt ir svelmējošs karstums. Dažreiz ir lietusgāzes. Dažreis šis vai tas notiek. Tā viņš saka: śīta ātapa bāta bariṣaṇa e dina jāminī jāgi re. Visu dienu un nakti cilvēki strādā ļoti smagi, neraugoties uz lielo aukstumu, karstumu, lietusgāzēm un negulēšanu naktīs, došanos uz tuksnesi, ūdeņu dzīlēs - visur viņi ir tik aizņemti. Śīta ātapa bāta bariṣaṇa e dina jāminī jāgi re. Viņiem ir pienākumi naktīs, tik daudz citu nodarbju. Tā viņš saka:
- śīta ātapa bāta bariṣaṇa
- e dina jāminī jāgi re
- biphale sevinu kṛpaṇa durajana
- capala sukha-laba lāgi' re
"Ko gan esmu panācis ar visu šo darbu? Esmu kalpojis dažām personām, kas nav labvēlīgas manai Krišnas apziņai. Un kāpēc es esmu viņiem kalpojis?" Capala sukha-laba lāgi' re: "Čapala, ļoti gaistoša laima. Es domāju, ja mazs bērns smaida, es būšu laimīgs. Es domāju, ja mana sieva ir priecīga, es būšu laimīgs. Bet tas viss ir īslaicīgs - smaidīšana vai laimes sajūta - tas viss ir gaistošs." Tas ir jāapzinās. Ir arī daudzi citi dzejnieki, kas dziedājuši līdzīgi..., šis prāts ir kā tuksnesis un tas alkst pēc okeāna ūdens. Tuksnesī nogādājot ūdeni, tad var tikt applūdināts. Un kāds ieguvums var būt, ja tur ir vien ūdens pile? Līdzīgi, mūsu prāts, mūsu apziņa tiecas pēc okeāna laimes. Un šī īslaicīgā laime, ģimenes dzīve, sabiedrības dzīve, ir vien kā ūdens lāse. Filozofi, tie, kas izzinājuši pasaules situāciju, var saprast, ka šī gaistošā laime nepadarīs mani laimīgu.
Tad viņš saka: kamala-dala-jala, jīvana talamala. Kamala-dala-jala nozīmē lilijas ziedu. Jūs esat redzējuši lilijas ziedu ezeros. Tie ūdenī vienmēr svārstās. Jebkurā gadījumā, vienmēr, tās var pārņemt ūdens. Līdzīgi, šī dzīve ir pilna briesmām, vienmēr briesmās. Jebkurā brīdī tā var beigties. Ir daži piemēri. Cilvēki skatās, bet aizmirst. Tas ir kas brīnišķīgs. Viņi redz katru dienu, katru mirkli, ka paši ir briesmās, arī citi. Tomēr domā, ka ir drošībā. Tāds ir stāvoklis.