LV/Prabhupada 0375 - Bhadžahu Re Mana Skaidrojums, Otrā Daļa
Purport to Bhajahu Re Mana -- San Francisco, March 16, 1967
Tā dzīve ir loti svārstīga un bīstama. Tādēļ ir jāizmanto šī cilvēka veidola priekšrocība un tūlīt jāuzsāk darbība Krišnas apziņā. Tādam būtu jābūt ikviena lūgumam savam prātam: "Mans dārgais prāts, neievelc mani bīstamā stāvoklī. Lūdzu, uzturi mani Krišnas apziņā." Tā Krišnas apziņu, kā to sasniegt, arī apraksta Govinda dāsa. Viņš saka:
- śravaṇa, kīrtana, smaraṇa, vandana,
- pāda-sevana, dāsya re,
- pūjana, sakhī-jana, ātma-nivedana
- govinda-dāsa-abhilāṣa re
Abhilāda nozīmē, gaidas, cerība vai ambīcija. Viņš tiecas kļūt par bhaktu deviņos dažādos veidos. Pirmais ir šravana. Šravana nozīmē klausīties. Ir jāklausās no autoritātēm. Tas ir garīgās dzīves jeb Krišnas apziņas sākums. Tāpat kā Ardžuna. Viņš ieguva garīgu apziņu jeb Krišnas apziņu, klausoties Krišnu. Līdzīgi, ir jāklausās Krišna vai Krišnas pārstāvis. Tas, kurš pasniedz Krišnas vārdus tādus, kādi tie ir - to ir vērts klausīties. Tas tāpēc, ka šobrīd mums nav iespējas klausīties tieši. Klausīties tieši no Krišnas var. Tas ir nokārtots. Krišna atrodas ikviena sirdī, un Viņu var klausīties ļoti viegli. Jebkur un visur, bet mums jāmācās, kā dzirdēt. Tādēļ ir nepieciešama Krišnas pārstāvja palīdzība. Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu saka, ka jāiegūst garīgā kalpošana Krišnam, ar Krišnas un garīgā skolotāja žēlastības kombināciju. Guru-kṛṣṇa-kṛpāya pāya bhakti-latā-bīja (ČČ Madhja 19.151). Ar garīgā skolotāja, guru, Krišnas žēlastību sasniedzama iespēja kalpot Krišnam garīgi. Tā Čaitanja-čaritāmritā arī ir teikts, ka garīgais skolotājs ir tiešs Krišnas pārstāvis. Krišna atnāk bhaktas priekšā kā garīgais skolotājs tāpat kā Saule ienāk jūsu istabā ar Saules gaismu. Lai gan Saile neienāk ne jūsu istabā, ne jūsu pilsētā, ne arī jūsu valstī - tā ir tik daudzus miljonus jūdžu tālu - tomēr tā var ienākt jebkur ar savi spēju, Saules gaismu. Līdzīgi, Krišna ierodas visut ar Savām dažādajām spējām. Un, lai saņemtu šo Krišnas gaismu, ir jāklausās. Klausīšanās ir tik svarīga. Tādēļ Govinda dāsa saka: śravaṇa. Śravaṇa nozīmē klausīšanās. Un tas, kurš ir labi klausījies, nākamā pakāpe būs kīrtanam. Tāpat kā mūsu zēni ir diezgan labi klausījušies, nu viņi ļoti vēlas skandēt, doties pa ielām. Tā ir dabiska secība. Nav tā, ka jūs klausāties, bet jūs kaut kur esat apstājies. Nē. Nākamā pakāpe būs kīrtanam. Vai nu ar skaņas vibrāciju, vai rakstīšanu, vai runāšanu, vai sludināšanu būs kīrtana. Tātad śravaṇaṁ kīrtanam, vispirms klausīšanās tad skandēšana. Un klausīšanās, skandēšana par ko? Par Višnu, ne par kādām blēņām. Śravaṇaṁ kīrtanaṁ viṣṇoḥ (ŠB 7.5.23). Tas teikts šāstrās. Parasti cilvēki arī klausās un skandē. Viņi klausās caur avīzēm par kādu politiķi un visu dienu to apspriež, "Ak, tas vīrs tiks ievēlēts. Tas vīrs tiks ievēlēts." Tā klausīšanās un skandēšana notiek visur. bet, ja vēlaties garīgu pestīšanu, tad jums jāklausās un jāskandē par Višnu, neko citu. Śravaṇaṁ kīrtanaṁ viṣṇoḥ. Tā dzejnieks dzied, Śravaṇa, kīrtana, smaraṇa, vandana, pāda-sevana, dāsya re. Tātad ir dažādi procesi: klausīšanās, skandēšana, atcerēšanās, godināšana templī, iesaistīšanās kalpošanā. Tā viņš vēlas visus deviņus garīgās kalpošanas veidus. Galu galā pūjana sakhī-jana. Sakhī-jana nozīmē to iepriecināšana, kuri ir tuvie Kunga bhaktas. Un ātma-nivedana. Ātma nozīmē sevi pašu, un nivedana nozīmē sevis uzticēšanu. Govinda-dāsa-abhilāṣa. Dzejnieka vārds ir Govinda dāsa, un viņš izpauž savas vēlmes, ka tās ir vienīgi tādas. Viņš vēlas izmantot šo cilvēka veidola iespēju šādā veidā. Tāda ir šīs dziesmas būtība.