LV/Prabhupada 0381 - Skaidrojums Dašavatāra Stotrai

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Skaidrojums Dašavatāra Stotrai
- Prabhupāda 0381


Purport to Sri Dasavatara Stotra -- Los Angeles, February 18, 1970

Pralaya-payodhi-jale-dhṛtavān asi vedam, vihita-vahitra-caritram akhedam. šodien ir Krišnas meža kuiļa inkarnācijas parādīšanās diena. Viņš pacēla pasauli, kad tā bija iegremdēta Garbodakas Okeāna ūdeņos. Visuma, ko mēs redzam, ir tikai puse. Otra puse ir piepildīta ar ūdeni, un šajā ūdenī guļ Garbodakašājī Višnu. Kāds dēmons Hiranjākša iegrūda Zemi ūdenī, un Kungs Krišna atbrīvija Zemi no ūdens meža kuiļa veidolā. Šo svētīgo dienu sauc Varāha-dvadaši. To sauc Varāha-dvadaši. Šajā diena ir labāk dziedāt, slavināt dažādās Kunga inkarnācijas šajā Visumā. Pirmā inkarnācija ir zivs veidols. Šīs lūgšanas tika piedāvājis Džajadēva Gosvāmī. Kāds Vaišnavu dzejnieks, kas parādījās apmēram septiņsimt gadu pirms Kunga Čaitanjas atnākšanas. Viņš bija dižens bhakta, un īpašs dzejnieks, Gīta-govinda ir ļoti slavena visā pasaulē. Gīta-govinda. Gīta-govinda ir par Krišnu, kurš uz flautas spēlē par Rādharānī. Tāds ir Gīta-govindas temats. Tas pats dzejnieks, Džajadēva Gosvāmī, lūdzas: pralaya-payodhi-jale-dhṛtavān asi vedam. Viņš saka: "Mans dārgais Kungs, kad šajā Visumā bija iznīcība, viss tika piepildīts ar ūdeni. Tajā laikā Tu izglābi Vēdas, ieliekot tās laivā. Un Tu turēji laivu, lai tā nenogrimst ūdeņos, lielas zivs veidolā." Šī zivs vispirms tika noķerta ūdens traukā kā maza zivtiņa. Tad tā palielinājās un kļuva aizvien lielāka ūdens tvertnē. Tādā veidā zivs palielinājās. Tad zivs paziņoja, ka tuvojas iznīcība. Ka jāglābj visas Vēdas laivā un ka Viņš tās aizsargās. Tā Džajadēva Gosvāmī lūdzas: "Mans Kungs, Tu izglābi Vēdas, kad bija iznīcināšana, zivs veidolā." Nākamais ir Kūrma avatārs. Tad bija okeāna šķūrēšana. Vienā pusē visi padievi un otrā - dēmoni. Un šķūrēšanas priekšmets bija dižens kalns, ko sauca Mandara-pārvata. Un tā balsts bija Kunga mugura, Kurš bija parādījies bruņurupuča veidā. Tā viņš piedāvā savas lūgšanas: "Tu parādījies kā bruņurupucis, lai kļūtu vien par balstu. Un tas notika, jo Tu sajuti niezi uz savas muguras. Tu pieņēmi šo lielo šķūrēšanas priekšmetu, Mandara kalnu, lai kasītos, kā kasīkli. Nākamā inkarnācija ir Varāha, mežakuilis jeb cūka. Viņš atrbrīvoja Zemi ar ilkņiem, un Viņš turēja visu pasauli uz Sava ilkņa. Mēs varam tikai iztēloties, cik liels Viņš kļuva. Un pasaule tajā laikā bija kā mēness disks ar dažām zīmēm uz tās. Tātad keśava dhṛta-varāha-śarīra. Viņš saka: "Mans dārgais Kungs, Tu esi parādījies kā varens mežakuilis. Ļauj man izrādīt savus cieņas apliecinājumus Tev." Ceturtā inkarnācija ir Nrisimha-dēva. Nrisimha-dēva parādījās, lai izglābtu Prahlādu Mahārādžu, kurš bija piecgadīgs zēns. Šo zēnu mocīja viņa ateistiskais tēvs. Tā Viņš parādījās no pils kolonnas kā puscilvēks, puslauva. Jo šis tēvs Hiranjakašipu bija saņēmis no Brahmas svētību, ka viņu nevarēs nogalināt ne cilvēks, ne dzīvnieks. Tā Kungs parādījās ne kā cilvēks, ne kā dzīvnieks. Tāda ir atšķirība starp Kunga saprātu un mūsu saprātu. Mēs domājam, ka varam piekrāpt Kungu ar savu saprātu, bet Kungs ir saprātīgāks par mums. Šis Hiranjakašipu vēlējās piekrāpt Brahmu ar netiešu definīciju. Vispirms viņš vēlējās būt nemirstīgs. Brahma teica, ka "tas nav iespējams, pat es esmu mirstīgs. Neviens šajā materiālajā pasaulē nav nemirstīgs. Tas nav iespējams." Tā Hiranjakašipu, dēmons... Dēmoni ir ļoti saprātīgi. Viņš domāja, ka "ar apkārtceļa palīdzību es kļūšu nemirstīgs." Viņš lūdza Brahmu, lai viņš dod tam svētību, ka viņu nenogalinās ne cilvēks, ne dzīvnieks. Brahma teica, ka "jā, lai notiek tā." "Mani nenogalinās ne debesīs, ne uz ūdens vai zemes." Brahma apstiprināja. "Mani nenogalinās ne ar kādiem cilvēku radītiem ieročiem." "Lai notiek tā." Šādā veidā viņš izmantoja savu saprātu tik daudzos veidos, lai tikai nonāktu pie secinājuma, ka ir nemirstīgs. Bet Kungs ir tik viltīgs, ka zināja par visām Brahmas dotajām svētībām, tomēr dēmonu nogalināja. Viņš teica, ka "mani nenogalinās ne dienā, ne naktī." Brahma apstiprināja. Tā dēmonu nogalināja vakarā, tieši dienas un nakts maiņā. Nevar teikt, ka tā ir diena vai nakts. Tā viņš saņēma svētību, ka netiks nogalināts ne debesīs, ne ūdenī, ne uz zemes. Tā viņš tika nogalināts Kunga klēpī. Viņš ieguva svētību, ka netiks nogalināts ar nekādiem cilvēka vai Dieva radītiem ieročiem. Svētība tika dota. Tā viņu nogalināja ar nagiem. Šādi visas svētības tika ievērotas, tomēr dēmons tika nogalināts. Līdzīgi, mēs varam plānot, pilnveidoties zinātnes zināšanās, bet dabas nogalinošais process tomēr būs. Neviens neizbēgs. Ar mūsu saprātu mēs izbēgt nevaram. Četri materiālās eksistences principi ir dzimšana, nāve, vecums un slimības. Mēs varam saražot daudzas zāles, ieročus, daudzus veidus un līdzekļus, bet nevaram izbēgt no šiem četriem materiālās eksistences principiem, lai arī cik diženi būtu. To pierādīja Hiranjakašipu. Hiranjakašipu bija viens no spēcīgiem materiālistiem, un vēlējās baudīt vienmēr, bet arī viņš nevarēja dzīvot. Viss beidzās.