LV/Prabhupada 0383 - Gaura Pahu Skaidrojums

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Gaura Pahu Skaidrojums
- Prabhupāda 0383


Purport to Gaura Pahu -- Los Angeles, January 10, 1969

Gaura pahū nā bhajiyā goinu, prema-rathana-dhana helāya hārāiṅu. Tā ir vēl viena Narotama dāsa Thākura dziesma. Viņš saka, ka ir ielūdzis savu garīgo nāvi, negodinot Kungu Čaitanju. Gaura pahū nā bhajiyā goinu. Gaura pahū nozīmē "Kungs Čaitanja". Nā bhajiyā, "negodinot". Goinu, "Esmu ielūdzis garīgo nāvi." Un adhame yatane kari dhanu tainu. "Kāpēc esmu ielūdzis garīgo nāvi? Jo esmu iesaistījies tajā, kas ir bezjēdzīgs, kā arī esmu noraidījis īsto savas dzīves mērķi." Adhama nozīmē bezjēdzīgas lietas. Un dhana nozīmē vērtības. Tātad patiesībā ikviens no mums, noraidot savu garīgo atbrīvošanu, esam iesaistījušies materiālo jutekļu apmierināšanā, tādēļ mēs zaudējam šīs cilvēciskās formas doto iespēju attīstīt sevi garīgajā līmenī. Šis cilvēka ķermenis ir īpaši dots saistītajai dvēselei, lai tā izmantoti garīgās atbrīves iespēju. Tātad ikviens, kam nerūp garīgā atbrīve, ielūdz garīgo nāvi. Garīgā nāve nozīmē aizmirst sevi, to, ka esam gars. Tā ir garīgā nāve. Tātad dzīvnieka dzīve ir pilnīga aizmirstība. Tie nevar atcerēties nekādos apstākļos, ka nav šis ķermenis, ka atšķiras no šī ķermeņa. Tas ir tikai cilvēka ķermenis, cilvēka dzīves veidols, kad iespējams saprast, ka neesam šis ķermenis, ka esam garīgas dvēseles. Tā, skandējot Harē Krišna, var viegli saprast šo faktu, un, godinot Kungu Čaitanju, sekojot Viņa principiem un veidam, var skandēt Harē Krišna un ļoti viegli nonākt garīgās sapratnes līmenī. Bet Narotama dāsa Thākurs, mūs pārstāvot, to noraida. Tādēļ mēs ielūdzam garīgo nāvi.

Tad viņš saka: prema-rathana-dhana helāya hārāiṅu. Garīgā dzīve nozīmē attīstīt īstu mīlestību. Ikviens saka "mīlestība". Ir tik daudz ziņojumu dēļu, plakātu par mīlestību. Bet tur nav mīlestības. Tā ir ilūzija, iekāre. Mīlestība uz intoksikācijām, dzimumdzīvi, mīlestība uz to... Tas notiek. Tātad patiesā mīlestība nozīmē... Mīlestība, šīs vārds, var tik lietots tikai saistībā ar Krišnu, ar Dievu. Jo mēs esam radīti šim mērķim. Mīlēt nozīmē mīlēt Krišnu. Tas ir vēlams. Tāda ir garīgā mīlestība. Tātad prēma-ratna. Es varētu sasniegt šo pārpasaulīgo mīlestības stāvokli, bet es to noraidu. Tādēļ es piesaucu savu garīgo nāvi. Un kas tāds notiek manu pagātnes aplamo darbu dēļ. Ikviens, kam ir šis materiālais ķermenis, to pelnījis savu pagātnes aplamo darbu dēļ. Dažreiz mēs runājam par dievbijīgiem darbiem. Patiesībā, kamēr vien mums ir materiālais ķermenis, mums dievbijīgu darbu nav. Dievbijīgi darbi nozīmē materiālā ķermeņa neesamību. Tādi ir dievbijīgie darbi. Citādi, faktiski pat Brahma, kurš ir galvenā dzīvā būtne šajā Visumā, kam ir ilgs mūžs, visa vara, tomēr, arī tas viss jāuzskata par aplamu darbu rezultātiem, jo viņam ir materiālais ķermenis. Tā mēs grimstam zemāk un zemāk, viens pēc otra savu kļūdaino darbību dēļ. Bhāgavatā arī ir teikts, ka viņi nezina, ka ar šo jutekļu apmierināšanu viņi iegūs citu ķermeni. Un ķermenis ir materiālo dzeloņu dēļ. Tā kā man ir šis ķermenis, es jūtu galvassāpes, vēdersāpes. Es jūtu šo un to. Bet tiklīdz mēs izkļūstam no materiālā ķermeņa, materiālo sāpju vairs nav. Tā vienkārši ir priecīga dzīve. Brahma-bhūtaḥ prasannātmā (BG 18.54). Prasannātmā nozīmē priecīga, tiklīdz iegūta tiek garīgā dzīve. Savu pagātnes aplamo darbu dēļ es zaudēji šo iespēju. Apana kara mada seva...

Kas notiek? Sat-saṅga chāḍi khainu asatyera vilāsa. "Esmu atsacījies no bhaktu sabiedrības, bet biedrojos ar vienkāršiem nejēgām." Asatyera. Asat un sat. Sat nozīmē gars. Un asat nozīmē matērija. Saistība ar materiālajiem pieķeršanās objektiem nozīmē iesaistīšanos šajā materiālajā, saistītajā dzīvē. Tādēļ ir jābiedrojas ar bhaktām. Satāṁ prasaṅgād mama vīrya-saṁvido. Var saprast Dievu tikai bhaktu sabiedrībā. Tādēļ mēs aizstāvam Krišnas apziņas kustības sabiedrību. Patiesībā jūs redzēsiet, ka tas, kurš ierodas šajā sabiedrībā, biedrojoties pāris dienas, nedēļas, apzinās un nonāk līdz iesvētībai, kā arī tālākai attīstībai. Tāda sabiedrība ir ļoti svarīga. Tiem, kas vara dažādus centrus un tempļus, jābūt ļoti atbildīgiem, jo viss būs atkarīgs no viņu patiesīgām darbībām un rakstura. Ja viņi nav patiesīgi, tad tas nebūs iedarbīgi. Var nākt un biedroties ar mums, bet, ja mēs neesam patiesīgi, tad tas nebūs iedarbīgi. Bet, ja bhakas ir patiesīgi, ikviens, kurš saskaras ar bhaktu, mainīsies. Tas ir noslēpums. Sat-saṅga chāḍi asatyera vilāsa. Tiklīdz mēs atmetam šo bhaktu sabiedrību, mūs tūlīt satvers maija. Tiklīdz mēs atsakāmies no šādas sabiedrības, maija saka, lai nākam viņas biedru lokā. Bez sabiedrības neviens nevar palikt neitrāls. Tas nav iespējams. Mums jābiedrojas ar maiju vai Krišnu. Tātad ikvienam jābūt ļoti nopietnam, lai saglabātu bhaktu sabiedrību, ar Krišnu.

Krišna nozīmē... Kad mēs runājam par Krišnu, "Krišna" nozīmē Viņu un Viņa bhaktas. Krišna nekad nav viens. Krišna ir ar Rādharānī. Rādharānī ir ar gopī. Un Krišna ir ar govju ganuzēniem. Mēs neesam impersonālisti. Mēs nesaskatām Krišnu vienu. Līdzīgi, Krišna nozīmē arī Krišnas bhaktas. Tā Krišnas apziņa nozīmē uzturēt Krišnas bhaktu sabiedrību. Viṣaya viṣama viṣa satata khāinu. Un viņš saka, ka "esmu vienmēr dzēris pašu bīstamāko jutekļu apmierināšanas indi." Viṣaya viṣama viṣa. Viṣaya nozīmē jutekļu apmierināšanu. Ēšanu, gulēšanu, kopošanos un aizsargāšanos. Tos sauc višaja. Un višama nozīmē bīstami. Un viša nozīmē inde. Ja kāds vienkārši nodarbojas ar šiem četriem dzīves principiem kā dzīvnieki, tad ir vienkārši jāsaprot, ka viņš dzer indi. Tas arī viss. Viṣaya viṣama satata khāinu. "Es zinu, ka šī ir inde, bet es esmu tik ļoti saindējies, jo dzeru šo indi ik mirkli." Gaura-kīrtana-rase magana nā painu. "Un es nevaru savienot sevi ar sankīrtana kustību, ko noteicis Kungs Čaitanja." Ak, tas patiesi ir tā. Tos, kuri ir pārāk pieķērušies materiālistiskam dzīvesveidam, vai vienmēr dzer jutekļu apmierināšanas indi, nesaista sankīrtana kustība.

Tā visbeidzot Narotama dāsa Thākurs sēro. Viņš pārstāv sevi. Ja kāds nonāk līdz šādam bēdāšanās posmam, tas arī ir ļoti labi. Viņš tūdaļ attīrās. Sērošana nozīmē attīrīšanos. Tā viņš saka: keno vā āchaya prāṇa kichu bali... ; "Kāpēc es dzīvoju? Man nav bhaktu sabiedrības, es nepiedalos sankīrtana kustībā. Es nesaprotu, kas ir Krišna. Es nesaprotu, kas ir Kungs Čaitanja. Kādēļ tad es dzīvoju?" Tā ir bēdāšanās. "Kāda ir mana laime? Kāds ir manas laimes standarts? Kāpēc es dzīvoju?" Narottama dāsa kena nā gela. "Kāpēc es nenomiru jau pirms ilga laika? Man vajadzēja nomirt. Kāda ir jēga manai dzīvei?" Tā nav Narotama dāsa Thākura sērošana. Ikviens no mums tā domā: "Ja es nevaru biedroties ar bhaktām, ja es nesaprotu, kas ir Krišnas apziņas kustība, ja es nesaskaros ar Kungu Čaitanju un biedriem, labāk man ir mirt. Un nav citu zāļu."