LV/Prabhupada 0389 - Hari Hari Biphale Skaidrojums
Purport to Hari Hari Biphale -- Hamburg, September 10, 1969
Hari hari! biphale janama goṅāinu. Tā ir Narotama dāsa Thākura, ļoti spēcīga āčārjas, dziesma, viņš ir Čaitanja Mahāprabhu pēctacības līnijā, mācekļu pēctecībā. Viņš ir dziedājis daudzas dziesmas, un viņa dziesmas ir pieņemtas kā Vēdu secinājumi. Ļoti autoritatīvas dzīesmas. Tā viņš saka, lūdz Kungam Krišnam, "Mans dārgais Kungs," hari, hari, "es vienkārši esmu sabojājis savu dzīvi." Hari hari biphale janama goṅāinu. Kāpēc esi sabojājis savi dzīvi? Viņš saka: manuṣya-janama pāiyā; "es ieguvu šo cilvēka dzīvi," rādhā-kṛṣṇa nā bhajiyā, "bet es neinteresējos par Rādhas-Krišnas godināšanu. Tādēļ esmu sabojājis savu dzīvi." Un kā tas ir? Tas ir tieši tāpat kā apzināti dzert indi. Ja kāds neapzināti dzer indi, ir attaisnojums, bet ja kāds apzināti dzer indi, tad tā ir pašnāvība. Tā viņš saka, ka "esmu izdarījis pašnāvību, negodinot Rādhu un Krišnu šajā cilvēka dzīvē".
Tad viņš saka: golokera prema-dhana, hari-nāma-saṅkīrtana. Šī Krišnas apziņas kustība, sankīrtana kustība, nav nekas materiāls. Tā tieši ir nākusi ni garīgās karaļvalsts, kas pazīstama kā Goloka Vrindāvana. Tātad golokera prema-dhana. Un tā nav parasta dziesma. Tā ir Dieva mīlestības dārgums. Tā... "Bet man tam nav pieķeršanās." Rati nā janmilo kene tāy. "Man tam nav pieķeršanās. Tieši pretēji," viṣaya-biṣānale, dibā-niśi hiyā jwale, "un tā kā es to nepieņēmu, tādēļ materiālās eksistences liesmojošā indes uguns mani pastāvīgi dedzina." Dibā-niśi hiyā jwale. "Dienu un nakti mana sirds deg šī materiālās eksitences indīgās iedarbības dēļ." And taribare nā koinu upāy. "Bet es nemeklāku tam nekādas zāles." Citiem vārdiem, zāles šai liesmojošajai materiālās eksistences ugunij ir šī sankīrtana kustība. Tā nākusi no garīgās karaļvalsts. Un kas to šeit nogādājis? Vai kas to atnesis?
Tad viņš saka: brajendra-nandana jei, śaci-suta hoilo sei. Brajendra-nandana, Bradžas Valdnieka dēls. Tas ir Krišna. Krišna zināms kā Nanda Mahārādža dēls. Viņš bija Bradžabhūmi Valdnieks. Tā brajendra-nandana jei, tā pati personība, kas agrāk bija Nandas Mahārādža dēls, nu ir parādījies kā Mātes Šačī dēls. Śacī-suta hoilo sei. Un balarāma hoilo nitāi. Un Kungs Balarāma ir kļuvis par Nitjānandu. Tā šie divi brāļi parādās, viņi atbrīvo visa veida kritušās dvēseles. Pāpī-tāpī jata chilo. Tā kā daudzas kritušās dvēseles bija šajā pasaulē, viņi tās atbrīvo vienkārši ar šo skandēšanas procesu. Hari-nāme uddhārilo, vienkārši ar šo skandēšanu. Kā tas ir iespējams? Tad viņš saka: tāra sākṣī jagāi and mādhāi. Dzīvs piemērs ir divi brāļi, Džagajs un Mādhajs. Šie Džagajs un Mādhajs, divi brāļi, bija dzimuši brāhmanu ģimenē, bet viņi kļuva par pirmšķirīgiem uzdzīvotājiem. Un... Protams, mūsdienās, šajā laikmetā viņu kvalifikācija nav uzdzīvotāji. Viņu uzdzīve bija tāpēc, ka viņi bija dzērāju un brunču mednieki. Tādēļ viņus sauca par uzdzīvotājiem. Un arī gaļas ēdāji. Tā... Bet viņus vēlāk atbrīvoja Kungs Čaitanja un Nitjānanda. Diženi bhaktas.
Tā Narotama dāsa Thākurs skaidrojumā saka, ka šajā laikmetā, lai gan cilvēki ir dzērāji, brunču mednieki, gaļēdāji un visa veida..., spēlmaņi, visāda veida grēcinieki, tomēr, ja viņi uzsāk ši Krišnas apziņas kustību un skandē Harē Krišna, viņi tiks atbrīvoti, neapšaubāmi. Tāda ir Kunga Čaitanjas svētība. Tad Narotama dāsa Thākurs saka: hā hā prabhu nanda-suta, vṛṣabhānu-sutā-juta. "Mans dārgais Kungs Krišna, Tu esi Valdnieka Nandas dēls, un Tava pavadone Rādharānī in Valdnieka Vrišabhānu meita. Tā jūs kopā stāvat šeit." Narottama dāsa kahe, nā ṭheliho rāṅgā pāy, "nu es sevi uzticu Tev, lūdzu, nepadzen mani, neaizsper mani ar Savām lotospēdām, jo man nav cita patvēruma. Es vienīgi pieņemu patvērumu pie Tavām lotospēdām, jo man nav citas iespējas. Tādēļ, lūdzu, pieņem mani un atbrīvo mani." Tāda ir šīs dziesmas būtība.