LV/Prabhupada 0394 - Nitai-Pada-Kamala Skaidrojums

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Nitai-Pada-Kamala Skaidrojums
- Prabhupāda 0394


Purport to Nitai-Pada-Kamala -- Los Angeles, January 31, 1969

Nitāi-pada-kamala, koṭi-candra-suśītala, je chāyāy jagata jurāy. Tā ir Narotama dāsa Thākura dziesma, viņš ir dižens ačārja no Gaudīja-vaišnava-sampradājas. Viņš ir sarakstījis daudzas dziesmas par Vaišnavu filozofiju, un viņi ir novērtējuši tās kā pilnīgi Vēdu norādījumiem atbilstošas. Tā šeit Narotama dāsa Thākurs dzied, ka "visa pasaule cieš no liesmojošās materiālās eksistences uguns. Tādēļ, ja kāds pieņem Kunga Nitjānandas lotospēdu patvērumu..." Kura dzimšanas diena ir šodien, 31. janvārī, 1969. gadā. Tādēļ mums jāizbauda šis Narotama dāsa Thākura norādījums, ka, lai atbrīvotos no materiālās eksistences liesmojošās uguns dedzināšanas, ir jāpieņem Kunga Nitjānandas lotospēdu patvērums, jo tas ir kā atvēsinošie Mēness stari, apvienoti kopā, no miljoniem Mēnešu. Tas nozīmē, ka persona tūdaļ atradīsies mierīgā gaistonē. Tāpat kā vīrs strādā visu dienu, un, ja viņš iznāk Mēness gaismā, viņš gūst atvieglojumu. Līdzīgi, ikviens materiālists, kurš nonāk Kunga Nitjānandas patvērumā, tūdaļ jutīs šādu atvieglojumu. Tad viņš saka:

nitāi-pada-kamala, koṭi-candra-suśītala,
je chāyāy jagata jurāy,
heno nitāi bine bhai, rādhā-kṛṣṇa pāite nāi,
dharo nitāi-caraṇa du'khani

Viņš saka, ka "ja vēlaties atgriezties mājās pie Dieva, kļūt par Rādhas-Krišnas biedru, tad labākais ir pieņemt Nitjānandas patvērumu." Tad viņš saka: se sambandha nāhi jā'r, bṛthā janma gelo tā'r; "Tam, kurš nav varējis iegūt Nitjānandas sabiedrību, ir jāsaprot, ka viņš vienkārši ir izšķērdējis vērtīgo dzīvi." Bṛthā janma gelo, bṛthā nozīmē par neko un janma nozīmē dzīve. Gelo tā'r, izšķērdēta. Jo viņš nav izveidojis saikni ar Nitjānandu. Pats vārds Nitjānanda saka... Nitjānanda nozīmē mūžīgs. Ānanda nozīmē prieks. Materiālais prieks nav mūžīgs. Tā ir atšķirība. Tādēļ saprātīgie nav ieinteresēti šajā gaistošajā materiālās pasaules priekā. Ikviens no mums kā dzīvā būtne meklē prieku. Bet prieks, ko meklējam, ir gaistošs, īslaicīgs. Tas nav prieks. Īsts prieks ir nitjānanda, mūžīgs prieks. Tā ikvienam, kuram nav saskarsmes ar Nitjānandu, jāsaprot, ka viņa dzīve ir izšķērdēta.

se sambandha nāhi jā'r, bṛthā janma gelo tā'r,
sei paśu boro durācār

Narotama dāsa Thākurs lieto ļoti skarbus vārdus. Viņš saka, ka šāds cilvēks ir dzīvnieks, nevaldāms dzīvnieks. Tāpat kā ir dzīvnieki, ko nevar iedresēt, tā ikviens, kuram nav saskarsmes ar Nitjānandu, jāuzskata par nedresētu dzīvnieku. Sei paśu boro durācār. Kāpēc? Jo nitāi nā bolilo mukhe: "Viņš ne reizes nav izrunājis Nitjānandas svēto vārdu." Un majilo saṁsāra-sukhe, "kā arī saplūdis ar šo materiālo laimi." Vidyā-kule ki koribe tār. "Tāda nejēga nezina, vai ar savu izglītību, ģimeni, tradīcijām un tautību tiks gūta kāda palīdzība." Kas tāds viņam plaīdzēt nevar. Tas ir kas īslaicīgs. Vienkārši, ja mēs vēlamies mūžīgu prieku, mums jāsazinās ar Nitjānandu. Vidyā-kule ki koribe tār. Vidyā nozīmē izglītību un kula nozīmē ģimeni, tautību. Mums var būt ļoti jauka ģimenes saistība vai ļoti cienījams stāvoklis sabiedrībā, bet pēc ķermeņa nāves tas man nepalīdzēs. Es ņemšu savu darbu līdzi un saskaņā ar šo darbi man būs jāpieņem cita veida ķermenis. tas var būt kaut kas cits, ne cilvēka ķermenis. Tas nevar mūs aizsargāt vai dod mums īstu prieku. Tā Narotama dāsa Thākurs iesaka, ka vidyā-kule ki koribe tār. Tad viņš saka: ahaṅkāre matta hoiyā. "Vājprātā tiecoties pēc viltus slavas un atzinības..." Viltus atzinība ar ķermeni un slava ķermenisko attiecību ziņā tiek saukta ahaṅkāre matta hoiyā. Persona ir traka pēc viltus cieņas. Ahaṅkāre matta hoiyā, nitāi-pada pāsariyā. Šīs viltus slavas dēļ mēs domājam: "Ak, kas ir Nitjānanda? Ko gan Viņš var man darīt? Mani tas neinteresē." Tās ir viltus lepnuma pazīmes. Ahaṅkāre matta hoiyā, nitāi-pada pāsa... asatyere satya kori māni. Rezultātā es pieņemu ko tādu, kas ir aplams. Piemēram, es pieņemu šo ķermeni. Es neesmu šis ķermenis. Tādēļ ar viltus identitāti es arvien vairāk sasaistos. Tāds, kurš ir uzpūtīgs savas viltus slavas dēļ, ahaṅkāre matta hoiyā, nitāi-pada pā... asatyere satya kori māni, viņš pieņem kaut ko nepareizu kā pareizu. Tad viņš saka: nitāiyer koruṇā habe, braje rādhā-kṛṣṇa pābe. Ja patiesi esat nopietni nolēmuši atgriezties mājās pie Dieva, tad, lūdzu, tiecieties pēc Kunga Nitjānandas žēlastības.

nitāiyer koruṇā habe, braja rādhā-kṛṣṇa pābe,
dharo nitāi-caraṇa du'khāni

"Lūdzu satveriet Nitjānandas lotospēdas." Tad viņš saka: nitāiyer caraṇa satya. Var domāt, ka tikīdz mēs pieturamies cieši pie kāda patvēruma, bet šajā materiālajā pasaulē vēlāk tas atklājas kā aplams, līdzīgi, pieņemsim, mēs pieturamies pie Nitjānandas lotospēdām - arī tās var būt nepareizais patvērums. bet Narotama dāsa Thākurs apliecina, ka nitāiyer caraṇa satya: "Tās nav aplamas. Jo Nitjānanda ir mūžīgs, Viņa lotospēdas arī ir mūžīgas." Tāṅhāra sevaka nitya. Un ikviens, kurš uzsāk kalpošanu Nitjānandam, arī kļūst mūžīgs. Ja paši neesam mūžīgi, nevaram kalpot mūžīgajam. Tādi ir Vēdu norādījumi. Ja neesam Brahmans, nevaram vērsties pie Augstākā Brahmana. Tāpat kā, ja neesam uguns, nevaram ienākt ugunī [neskarti]. Ja neesam ūdens, nevaram saplūst ar ūdeni. Līdzīgi, ja neesam pilnībā garīgi, nevaram ienākt garīgajā valstībā. Tātad nitāiyer caraṇa satya. Ja satverat Nitjānandas lotospēdas, jūs tūdaļ kļūstat garīgi. Tāpat kā tad, ja pieskaraties elektrībai, jūs saņemat strāvas triecienu. Tas ir dabiski. Līdzīgi, Nitjānanda ir mūžīgā laime, ja jūs tā vai citāsi saskaraties ar Nitjānandu, tad arī jūs kļūsiet mūžīgi laimīgi. Tāṅhāra sevaka nitya. Tādēļ tas, kuram ir saskarsme ar Nitjānandu, kļūst mūžīgs.

nitāiyer caraṇa satya, tāṅhāra sevaka nitya,
dṛḍha kori' dharo nitāir pāy

Tādēļ satveriet Viņu ļoti cieši. Narottama boro duḥkhī, nitāi more koro sukhī. Un visbeidzot Narotama dāsa Thākurs, dziesmas sacerētājs, lūdz Nitjānandam: "Mans dārgais Kungs, es esmu tik nelaimīgs. Tādēļ, lūdzu, padari mani laimīgu. Laipni ļauj man atrasties Tavu lotospēdu paspārnē." Tāda ir šīs dziesmas būtība.