LV/Prabhupada 0395 - Parama Koruna Skaidrojums

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Parama Koruna Skaidrojums
- Prabhupāda 0395


Purport to Parama Koruna -- Los Angeles, January 16, 1969

Parama koruṇa, pahū dui jana, nitāi gauracandra. Tā ir dziesma, ko dziedājis Ločada dāsa Thākurs, dižens Kunga Čaitanjas bhakta, gandrīz laika biedrs. Viņš sarakstīja vienu grāmatu, čaitanja-mangala, attēlojot Kunga Čaitanjas darbības. Tā ir ļoti slavena grāmata, Čaitanja-mangala. Un viņš ir sarakstījis daudzas dziesmas. Tikpat kā visi Vaišnavi ir pārpasaulīgi dzejiski. Tā ir viena no vaišnava 26 īpašībām. Tā viņš saka, ka "šie divi Kungi", nitāi gauracandra, "Kungs Nitjānanda un Kungs Gauranga ir ļoti žēlsirdīgas inkarnācijas." Saba avatāra-sāra śiromaṇi. "Viņi ir visu inkarnāciju būtība." Inkarnācijas aprkakstītas Bhagavad-gītā, kad vien ir novirzes no pareizas reliģijas izpildes, kad ir bezdievīgu darbību pārsvars, tajā laikā atnāk Kunga inkarnācija, vai arī Viņš atnāk uz šo materiālo pasauli, lai veicinātu dievbijību un iznīcinātu bezdievību. Tāda ir inkarnācijas misija. Katra inkarnācijai ir divas pazīmes. Kungs Krišna ir tik skaists, tik laipns, bet Viņš ir ļoti bīstams dēmoniem. Tāmoni Viņu redzēja kā zibeni, gopī Viņu redzēja kā pašu skaistāko kupidonu. Tā Bhagavad-gītā arī ir teikts: ye yathā māṁ prapadyante (BG 4.11). Dievu var apzināties atbilstoši brīvībai no dēmoniskām tieksmēm.

Šajā laikmetā... Protams, pēdējā inkarnācija, Kalki, vienkārši nogalinās. Ilgi pēc tam, kad Viņš nāks. Bet šeit Kunga Čaitanjas misija nav vis nogalināt, bet izrādīt labvēlību. Tā ir īpašā Kunga Čaitanjas pazīme. Šī laikmeta dēļ, protams, ir liels bezdievības pārsvars. Bet, ja Kungs Čaitanja vēlētos viņus nogalināt, tad nebūtu ne runas par viņu pestīšanu. Viņi būtu... Protams, ikviens, kuru nogalina inkarnācija, arī iegūst atbrīvi. Bet ne uz garīgajām planētām, bet viņi saplūst Brahmana mirdzumā kā to vēlas impersonālisti. Citiem vārdiem, impersonālistu atbrīves mērķis, ir tikpat labs kā Dieva ienaidnieku atbrīves mērķis. Tas ir ļoti grūts darbs. Tā Kungs Čaitanja ir tik žēlsirdīgs, ka apskauj ikvienu un dod mīlestību uz Krišnu. Rūpa Gosvāmī aprakstījis Kungu Čaitanju kā pašu devīgāko no visām inkarnācijām, jo Viņš dod Krišnu visiem, bez jebkādām kvalifikācijām. Tā Ločana dāsa Thākurs saka, ka parama koruṇa, pahū dui jana, nitāi gauracandra. Un viņi ir visu inkarnāciju būtība. Kevala ānanda-kanda. Un viņu sludināšana ir ļoti patīkama. Čaitanja Mahāprabhu iesaka: "Skandējiet Harē Krišna, dejojiet labi, un, kad jūs jutīsiet nogurumu, vienkārši atpūtieties un ēdiet Krišnas prasādu." Tāpēc Viņa norādījumi ir ļoti patīkami. Kevala ānanda-kanda. Kad viņš bija Džaganātha Purī, katru dienu vakarā notika dejošana, skandēšana. Un, kad beidzās dejošana, Viņš mēdza dāsni izdalīt Džaganātha prasādu. Tik daudzi tūkstoši cilvēku mēdza sapulcēties katru nakti. Vienkārša, pārpasaulīgi patīkama - tāda ir šī kustība. Kevala ānanda-kanda.

Tad viņš iesaka: bhajo bhajo bhāi, caitanya nitāi. "Mans dārgaius brāli, veinkārši mēģini godināt šos divus Kungus, Čaitanju un Nitjānandu," sudṛḍha viśvāsa kori', "ar ticību un pārliecību." Ir jātic Kunga Čaitanjas vārdiem. Kungs Čaitanja saka: "Turpiniet skandēt. Vienkārši skandējot, jūs iegūsiet visas dzīves pilnības." Tas ir fakts. Neuzsākot skandēt, mēs nevaram apzināties, bet tie, kuri skandē, apzinās, ka iegūst visas vēlamās dzīves pilnības ļoti ātri. Tādēļ mums jāskandē šī mantra ar ticību un pārliecību. Bet vienīgā kvalifikācija, kas šajā saistība nepieciešama, viņš saka, viṣaya chāḍiyā, se rase majiyā, mukhe bolo hari hari. Mums jāskandē ar ticību un pārliecību, tajā pašā laikā mums jāparūpējas, jāsargājas pret jutekļu baudām. Viṣaya chāḍiyā, viṣaya nozīmē jutekļu baudas. Un chāḍiyā nozīmē atmest. Ir jāatsakās no jutekļu baudām. Protams, šajā materialistiskajā dzīvē mums ir mūsu jutekļi un mēs esam mācījušies tos izmantot. Mēs to pārtraukt nevaram. Nav runas par pārtraukšanu, bet to kontrolēšanu. Tāpat kā mūsu vēlme ēst. Viṣaya nozīmē ēšanu, gulēšanu, dzimumattiecības un aizsardzību. Kā tādas šīs darbības nav aizliegtas. Bet tās ir pielāgotas, lai tās padarītu labvēlīgākas manas Krišnas apziņas piekopšanai. Met mums nevajadzētu pieņemt... Tāpat kā ēšana. Mums nevajag ēst tikai tāpēc, lai apmierinātu garšu. Mums jāēd ne tikai, lai uzturētu sevi formā Krišnas apziņas izpildei. Ēšana nav pārtraukta, bet tā ir labvēlīgi regulēta. Līdzīgi ir ar dzimumattiecībām. Tās arī nav jāpārtrauc. Bet regulatīvais princips ir, ka jums jāprecas un dzimumdzīve jāpiekopj tikai bērnu radīšanai, kas ir Krišnas apziņā. Citādi tā nedariet. Viss ir regulēts. Nav runas par aizsargāšanās samazināšanu. Ardžuna cīnījās, aizstāvējās pēc Krišnas pavēles. Tātad tur ir viss. Nekas nav pārtraukts. Vienkārši tas ir pielāgots mūsu Krišnas apziņas izpildei. Viṣaya chāḍiyā. Mums nav jāpieņem šie viṣaya, šie četri ķermenisko vajadzību principi, tas ir, ēšana, gulēšana, dzimumdzīve un aizsargāšanās jutekļu apmierināšanai. Nē. Politiķi cīnās jutekļu apmierināšanai. Viņi cilvēkos nesaskata labo. Viņi cīnās savas politiskās varenības dēļ. Tāda cīņa ir aizliegta. Bet, kad cīņa ir vajadzīga, lai aizsargātu cilvēkus, tāda cīņa ir jāuzsāk. Tā mums jāatsakās no šī jutekļu apmierināšanas principa.

Dekho dekho bhāi tri-bhuvane nāi. Tad viņš saka: "Tikai paskat, nav neviena tik žēlsirdīga." Paśu pākhī jhure, pāṣāṇa vidare. Ar Viņa žēlastību pat putni un zvēri tiek uzturēti. Patiesībā, kad Čaitanja Mahāprabhu izgāja caur mežu, ko pazina kā Džhārikhandu Centrālindijā, Viņu pavadīja vien viņa personīgais pavadonis, un Viņš bija viens, kad Viņš gāja cauri mežam, Viņš pieskārās vienam tīģerim. Viņš gulēja, un tīģeris atbildēja ar rēcieniem. Čaitanjas Mahāprabhu pavadonis domāja: "Nu mēs esam pazuduši." Bet patiesībā Čaitanja Mahāprabhu jautāja tīģerim: "Kāpēc tu guli? Vienkārši piecelies. Skandē Harē Krišna." Un tīģeris sāka dejot. Tā patiesībā tas notika. Kad Čaitanja Mahāprabhu sludināja Harē Krišna kustību, tīģeri, brieži,... Ikviens pievienojās. Tā, protams, mēs neesam tik spēcīgi. Bet ir iespējams, ka... Vismaz mēs esam redzējuši suņus dejojam sankīrtanā. Tātad ir arī iespējams pieņemt... Bet mēs varam tik ļoti neriskēt. Bet Čaitanja Mahāprabhu spēja iedvesmot tīģerus dejot, mēs vismaz varam iedvesmot dejot ikvienu cilvēku. Tā ir tik jauka kustība.

Tātad paśu pākhī jhure, pāṣāṇa vidare. Pāṣāṇa nozīmē akmens. Pat cietsirdīgs cilvēks kūst, skandējot Harē Krišna. To mēs esam pieredzējuši, redzējuši. Pāṣāṇa vidare, śuni' jāra guṇa-gāthā. Vienkārši klausoties pārpasaulīgās Kunga Čaitanjas rotaļas un īpašības, pat cietsirdīgs cilvēks izkusīs. Ir daudzi gadījumi. Džagajs un Mādhajs. daudzas kritušas dvēseles tika attīstītas līdz pat augstākajai garīgajai pakāpei. Tad Ločana dāsa Thākurs saka, ka viṣaya majiyā, rohili poriyā. "Diemžēl esmu tik ļoti ieslodzīts šajās ķermeņa un jutekļu prasībās, ka esmu aizmirsis Čaitanjas Mahāprabhu lotospēdas." Viṣaya majiyā, rohili poriyā, se pade nahilo āśa. "Es nespēju vēlēties nepieķerties Kunga Čaitanjas lotospēdām." Kādēļ tā? Viņš sēro, ka āpana karama, bhuñjāye śamana, ka "es ciešu savu pagātnes grēcīgo darbību dēļ, ka es nespēju pieķerties Krišnas apziņas kustībai. tas ir sods man no Jamarādža, nāves valdnieka." Patiesībā šī Krišnas apziņas kustība, sankīrtana kustība ir tik jauka un pievilcīga, ikviens vienkārši, es vēlos teikt, neizsmlcināts cilvēks var tai pieķerties. Bet, ja viņš nepieķeras, jāsaprot, ka viņu soda nāves valdnieka likumi. Lai nu kā, ja mēs pieturamies pie skandēšanas, tad pat Jamarādžs, nāves valdnieks, arī nespēs sodīt. Tāds ir Brahma-smahitas spriedums. Brahma-samhita saka, ka tas, kurš uzsāk garīgo dzīvi, viņa pagātnes darbību reakcijas tūdaļ tiek pielāgotas. Tātad ikvienam no mums jāuzsāk Krišnas apziņas kustība, skandējot Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē, Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.