LV/Prabhupada 0452 - Krišna Atnāk Uz Zemi Reizi Brahmas Dienā
Lecture on SB 7.9.5 -- Mayapur, February 25, 1977
Pradjumna: Tulkojums - "Kad Kungs Nrisimhadēva redzēja mazo zēnu Prahlādu Mahārādžu, noliekušos pie viņa lotospēdu zolēm, Viņš kļuva ekstātisks mīlestībā uz Savu bhaktu. Pieceļot Prahlādu, Kungs novietoja Savas lotosam līdzīgās rokas uz zēna galvas, jo Viņa roka vienmēr ir gatava radīt bezbailību visos Viņa bhaktās."
Prabhupāda:
- sva-pāda-mūle patitaṁ tam arbhakaṁ
- vilokya devaḥ kṛpayā pariplutaḥ
- utthāpya tac-chīrṣṇy adadhāt karāmbujaṁ
- kālāhi-vitrasta-dhiyāṁ kṛtābhayam
- (ŠB 7.9.5)
Tātad kļūt par bhaktu vai Dieva Augstākās Personības lutekli ir ļoti viegli. Tas itin nemaz nav grūti. Šeit mēs redzam piemēru - Prahlāda Mahārādžs, piecgadīgs... (pauze) ...esot bhakta, viņš zina tikai Visaugsto Kungu, un viņš noliecās Viņa priekšā. Tāda ir viņa kvalifikācija. To var ikviens. Ikviens var nākt šeit templī un noliekties. Kur ir grūtības? Vienmērši ir jābūt sajūtai, ka "šeit ir Dieva Augstākā Personība, Krišna vai Nrisimhadēva, vai arī kāds cits no Viņa daudzajiem izvērsumiem."
Šāstrās teikts: advaitam acyutam anādim ananta-rūpam (Bs. 5.33.). Krišna ir ananta rūpam. Tādēļ ikkatra rūpa ir Krišnas sākotnējās rūpas izvērsums. Sākotnējā rūpa ir Krišna. Kṛṣṇas tu bhagavān svayam (ŠB 1.3.28). tad ir tik daudzas rūpas: Rāma, Nrisimha, Varāha, Balarāma, Parašurāma, Mīna, Bruņurupucis, Nrisimhadēva. Rāmādi-mūrtiṣu kalā-niyamena tiṣṭhan (Bs. 5.39.). Viņš vienmēr pastāvējis dažādos veidolos, nevis, ka Viņš pastāvējis vien Krišnas veidolā. Ikvienā veidolā, rāmādi-mūrtišu. Tas pats piemērs, kādu esam devuši daudzas reizes: tāpat kā saule, Saules laiks, divdesmit četras stundas, no divdesmit četrām stundām vai divdesmit četrām inkarnācijām, klāt ir vienmēr. Nav tā, ka, teiksim, astoņos pienāk septiņu beigas. Ir pulksten septiņi jebkurā pasaules daļā. Vai deviņi. Arī deviņi pienāk. Divpadsmit arī ir pienākuši. Mums ir viens pulkstenis, ko iedevis Gurukripa Mahārādža. Viņš to atvedis no Japānas. Tas ir ļoti labs. Tūdaļ jūs varat redzēt, kāds ir laiks dažādās vietās - tūdaļ. Visi no tiem ir pastāvējuši. Tādēļ Krišnas līlu sauc par nitja-līlu, ne tā, ka viena līla notiek, cita līla beidzas, nē. Viss pastāv vienlaicīgi. Tādēļ lietots vārds rāmādi-mūrtiṣu. Rāmādi-mūrtiṣu kalā-niyamena tiṣ... Niyamena. Tieši noteiktā laikā. Tāpat kā Saule, tieši. Agrāk pulksteņu nebija, bet pēc ēnas varēja noteikt. Arī jūs tagad varat to apgūt, pat tagad. Mūsu bērnībā mēs mēdzām mācīties, skatoties uz ēnu: "Nu ir laiks" - tieši tas pats laiks. Tā kalā-niyamena tiṣṭhan, nevis nejauši - nu ēna norāda uz pulksten vieniem, nākamajā dienā, šeit uz pulkstens vieniem. Nē. Tā pati vieta, jūs to redzēsiet. Kalā-niyamena tiṣṭhan. Līdzīgi, Krišnas līla, nijamena tišthan -tieši. Ir neskaitāmi Visumi. Šeit dzimst Krišna. Nu Krišnu Vāsudēva nogādā Vrināvanā. Tas pats - tūdaļ dzimst šeit, Krišna dodas uz Vrindāvanu - citā Visumā Krišna dzimst, Krišna atkal dzimst. Tādā veidā noteik Viņa līlas. bez mitas, ne arī ir laika iztrūkums. Tieši. Tāpat kā Krišna nāk uz Zemi reizi Brahmas dienā. Tik daudzus miljonus gadu Krišna parādīsies atkal, ja ne personīgi, tad ar Saviem izvērsumiem, amšena. Čaitanja Mahāprabhu parādīsies tieši noteiktajā laikā. Kungs Rāmačandra parādīsies. Tātad rāmādi mūrtiṣu kalā-niyamena tiṣṭhan (Bs. 5.39.). Šī līla, Nrisimhadēva, arī notiek noteiktā laikā. Tātad sva-pāda-mūle patitaṁ tam arbhakam. Tik nevainīgs bērns. Ja nevainīgs bērns kā Prahlāda Mahārādžs var iegūt tik lielu žēlastību no Nrisimhadēvas, tik briesmīga Kunga parādīšanās, ka pat Lakšmī nespēja tuvoties... Ašruta. Adṛṣṭa aśruta pūrva. Tāda Kunga veidola nebija. Pat Lakšmī nezināja. Bet Prahlāda Mahārādžs nebaidījās. Viņš zina: "Šeit ir mans Kungs." Tāpat kā lauvēns nebaidās no lauvas. Viņš tūdaļ lec uz lauvas galvas, jo zina: "Tas ir mans tēvs. Tā ir mana māmiņa." Līdzīgi, Prahlāda Mahārādžs nebaidās, lai gan Brahma un citi, visi padievi baidījās tuvoties Kungam. Viņš kā nevainīgs bērns vienkārši pienāca un noliecās. Tam arbhakaṁ vilokya. Tā Dievs nav bezpersonisks. Tūdaļ viņš spēja saprast: "Ak, šeit ir nevainīgs bērns. Viņu vajāja tēvs tik ļoti, un nu viņš noliecas Manā priekšā." Vilokya devaḥ kṛpayā pariplutaḥ. Viņš tik ļoti, es vēlos teikt, izkusa žēlastībā. Tātad viss ir tur.