LV/Prabhupada 0469 - Sakauts Vai Uzvarējis, Paļaujies Uz Krišnu. Bet Cīņai Ir Jānotiek

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Sakauts Vai Uzvarējis, Paļaujies Uz Krišnu. Bet Cīņai Ir Jānotiek
- Prabhupāda 0469


Lecture on SB 7.9.9 -- Mayapur, March 1, 1977

Tātad mūsu kustība ir balstīta uz praktisku darbību. Lai arī kāds būtu jūsu talants, kāds spēks jums būtu, izglītība... Jums nav jāmācās nekas. Lai arī kas jums būtu, kāds būtu jūsu stāvoklis, jūs varat kalpot Krišnam. Ne tā, ka jums kaut kas vispirms jāiemācās, un tad jūs varat kalpot. Nē. Pati kalpošana ir mācīšanās. Jo vairāk mēģināt kalpot, jo vairāk attīstāties, kā kļūt par pieredzējušu kalpu. Mums nevajag nekādu papildus saprātu. Citādi... Piemērs ir gaja-yūtha-pāya. Zilonis, ziloņu valdnieks, ir apmierināts. Viņš ir dzīvnieks. Viņš nav brāhmans. Viņš nav Vēdāntists. Varbūt ļiels, resns dzīvnieks, bet galu galā tas ir dzīvnieks. Hanumāns bija dzīvnieks. Ir tik daudz kā tāda. Džatāju bija putns. Kā viņi ir apmierināti? Džatāju cīnījās ar Rāvanu. Jūs vakar redzējāt. Rāvana nolaupīja Sītu, un Džatāju, putns, lidoja. Rāvama zināja, kā lidot bez mašīnas. Materiāli viņš bija ļoti, ļoti varens. Tā Džatāju viņam uzbruka debesīs: "Kas tu esi? Tu nolaupī Sītu. Es ar tevi cīnīšos." Rāvana bija ļoti spēcīgs. Džatāju sakāva, bet viņš cīnījās. Tāda bija viņa kalpošana. Nekas, ka tika sakauts. Līdzīgi arī mums jācīnās. Kršnas apziņas kustības pretinieki ir tie, ar ko mums jācīnās, cik vien labi spējam. Tas nekas, ja tiekam sakauti. Arī tā ir kalpošana. Krišna redz kalpošanu. Zaudējis vai uzvarējis - tas atkarīgs no Krišnas. Bet cīņai jānotiek. Karmaṇy evādhikāras te mā phaleṣu kadācana (BG 2.47). Tāda ir nozīme. Jums patiesīgi jādarbojas Krišnas dēļ, saprātīgi, uzvara vai zaudējums - tam nav nozīmes. Tāpat kā Džatāju sakāva Rāvana. Viņa spārni tika nogriezti. Rāvana bija ļoti spēcīgs. Un Kungs Rāmačandra veica viņa apbedīšanas rituālus, jo viņš bija bhakta. Tāds ir process, nevis ka mums jāmācās kaut kas papildus. Lai arī kādas būtu mūsu spējas, izlemsim par labu kalpošanai Kungam. Nav vajadzīgs, ka esat ļoti bagāts, skaists, ķermeniski spēcīgs. Nekas tāds. Sa vai puṁsāṁ paro dharmo yato bhaktir adhokṣaje ahaituky apratihatā (ŠB 1.2.6). Jebkādā stāvoklī jūsu garīgā kalpošana nedrīkst apstāties. Tādam jābūt principam, ka mēs neapstāsimies nekādos apstākļos. Un Krišna ir gatavs pieņemt mazu ziediņu, mazliet ūdens. Patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ (BG 9.26). Viņš nesaka: "Dodoet man ekstavagandus, baudāmus ēdienus. Tad Es..." Viņs'būs apmierināts. Nē. Īstā vajadzība ir bhakti. Patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ yo me bhaktyā prayacchati. Tāda ir īstā vajadzība - bhaktyā. Bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś ca... (BG 18.55).

Tādēļ mums jāattīsta mūsu bhaktu, mīlestība uz Krišnu. Premā pumartho mahān, ieteicis Čaitanja Mahāprabhu. Cilvēki tiecas pēc dharma artha-kama mokṣa, bet Čaitanja Mahāprabhu teica: "Nē, pat ja jūs iegūstat atbrīvi, mokšu, tā nav kvalifikācija, lai iegūtu Krišnas labvēlību." Prema pumartho mahan. Pancama-puruṣartha. Cilvēki mēģina būt ļoti reliģiski. Tas ir labi. Tad ekonimiski. Dharma artha. Artha nozīmē būt ļoti bagātam ekonomiskā ziņā, pilnīgam. tad kāma, lietpratīgam jutekļu baudās. Un tad mukti. Tāds galvenokārt ir pieprasījums. Bet Bhāgavata saka: "Nē, kas tāds nedod kvalifikāciju." Dharmaḥ projjhita-kaitavo 'tra (ŠB 1.1.2).