LV/Prabhupada 0522 - Ja Patiesīgi Skandējat Šo Mantru, Viss Būs Skaidrs
Lecture on BG 7.1 -- Los Angeles, December 2, 1968
Prabhupāda: Jā.
Višnudžana: Ir tik daudz stāstu par Kungu Čaitanju, kurš pārveidoja tik daudz neliešu. Tikai ar Viņa klātbūtni vien viņi skandēja Harē Krišna. Kā mēs varam iegūt Viņa žēlatsību, lai palīdzētu cilvēkiem mums apkārt skandēt Harē Krišna?
Prabhupāda: Ja patiesīgi skandējat šo mantru, viss būs skaidrs. Tas ir attīrīšanas process. Pat ja jums ir kādas nelietīgas idejas, neliešu sabiedrība, tam nav nozīmes. Vienkārši, ja jūs skandējat... Jūs zināt praktiski, ikviens, ka šis skandēšanas process ir vienīgā metode, kas attīstīs cilvēkus. Tāda ir metode, skandēšana un klausīšanās. Klausieties lekcijas no Bhagavad-gītas un Šrīmad-Bhāgavatam, mēģiniet saprast, skandēt, un sekot likumien un noteikumiem. Par likumien un noteikumiem vēlāk. Vispirms mēģiniet klausīties un skandēt. Śṛṇvatāṁ sva-kathāḥ kṛṣṇaḥ puṇya-śravaṇa-kīrtanaḥ. Puṇya-śravaṇa-kīrtanaḥ (ŠB 1.2.17). Ikviens, kurš klausās Harē Krišna, viņš kļūst dievbijīgs, vienkārši klausoties. Viņš kļūst attīrīts. Tajā pakāpē viņš pieņems. Bet cilvēki domā, ka "kas tā pas Harē Krišna skandēšanu?" Redzat? Ja dodat viņiem kādu b;efu, kundalīnī-jogu un visus šīs blēņas, viņi būs ļoti priecīgi. Redzat? Viņi vēlas tikt apkrāpti. Un ierodas kādi krāpnieki: "Jā, pieņem šo mantru, dod man trīsdesmit-piecus dolārus, un sešos mēnešos jūs kļūsiet par Dievu, jums būs četras rokas." Tādēļ mēs vēlamies būt apkrāpti. Krāpšanas process ir viena no saistītās dzīves sastāvdaļām. Ir četri saistītās dzīves trūkumi. Viens trūkums ir, ka mēs pieļaujam kļūdas, vēl viens defekts ir, ka mēs pieņemam kaut ko par to, kas tāds nav. Tāpat mēs pieļaujam kļūdas, ko nav grūti saprast. Ikviens no mums zina, ka mēs pieļaujam kļūdas. Pat diženi cilvēki pieļauj nopietnas kļūdas, redzat. Tāpat kā ir tik daudz piemēru starp politiķiem, maza kļūda vai liela kļūda... Kļūda, "kļūdīties ir cilvēciski", kļūdas ir. Līdzīgi, pieņemt par patiesību to, kas ir aplams. Kā tas ir? Tāpat kā ikviens saistītajā dzīvē domā, ka "es esmu šis ķermenis". Bet es tas neesmu. Es neesmu šis ķermenis. To sauc par ilūziju, pramādu. Labākais pirmēr ir pieņemti virvi par čūsku. Pieņemsim, tumsā tā novietota virve, un jūs domājat, ka tā ir čuska. Tas ir labākais ilūzijas piemērs. Pieņemt kaut ko par to, kas tāds nav. Tāds ir trūkums šajā saistītajā dzīvē. Un pieļaut kļūdas - tāds trūkums pastāv. Un trešais trūkums ir, ka vēlamies krāpties un tikt apkrāpti. Mēs arī esam lietpratīgi. Mēs vienmēr domājam, kā kādu apkrāpt. Un dabiski, viņš arī ir šeit, lai mani apkrāptu. Tā visa saistītā dzīve is krāpnieku un apkrāpto sabiedrība, tas arī viss. Tas ir vēl viens trūkums. Un ceturtais trūkums ir, ka mūsu jutekļi ir nepilnīgi. Tādēļ visas zināšanas, ko saņemam - tās ir nepilnīgas zināšanas. Cilvēks var spekulēt, bet viņš var spekulēt savā prātā. Tas arī viss. Bet viņa prāts ir nepilnīgs. Lai arī kā viņš spekulētu, viņš radīs kādas blēņas, tas arī viss. Jo viņa prāts ir nepilnīgs. Nav svarīgi, ka, ja jūs pievienojat tūkstošiem nuļļu, tas veido vienu. Nē. Tā tomēr ir nulle. Tā šis spekulēšanas process, lai saprastu Augstāko, nav nekas cits kā nulle. Tādēļ ar visiem šiem mūsu saistītās dzīves trūkumiem nav iespējams nonākt īstajā dzīvē. Tādēļ mums jāpieņem tas no personībām, kā Krišna un Viņa patiesie pārstāvji. Tās ir īstas zināšanas. Tad jūs sasniegsiet pilnību.