LV/Prabhupada 0582 - Krišna Atrodas Sirdī

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Krišna Atrodas Sirdī - Prabhupāda 0582


Lecture on BG 2.21-22 -- London, August 26, 1973

Tātad pārbaude ir mūsu rokās. Ja mangala ārati laikā mēs jūtamies miegaini, tas nozīmē, ka neesam garīgi attīstīti. Un, ja cilvēks jūtas iedvesmots, "Nu ir mangala ārati laiks, ļaujiet man piecelties, ļaujiet darīt šo", tad tas ir garīgi. Visi var pārbaudīt. Bhaktiḥ pareśānubhavo viraktir anyatra syāt (ŠB 11.2.42). Bhakti nozīmē garīgi. Tiklīdz jums pieskaras Augstākais Gars, viraktir anyatra syāt, vairs nebūs budījuma materiālajā pasaulē. Krišna ir tur. Arī Krišna atrodas sirdī, arī es esmu sirdī, kā divi draugi vienuviet. Tas arī aprakstīts Upanišadā. Samāne vṛkṣe puruṣo nimagnaḥ. Viņi sēž, ir vienlīdzīgi, atrodas tajā pašā līmenī. Nimagrahah. Putns ēd koka augli, tā ir džīva dvēsele, dzīvā būtne, kas veic auglīgu darbību. Kšetra-gja. Tas viss ir aprakstīts. Kṣetra-jñaṁ cāpi māṁ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata (BG 13.3). Īpašnieks un īrnieks. Esmu šī ķermeņa īrnieks, īpašnieks ir Krišna. Tādēļ vēl viens Krišnas vārds ir Hrišīkēša. Viņš patiesībā ir manas rokas, kājas, acu, visu manu jutekļu īpašnieks. Es vienkārši esmu īrnieks. Bet to esmu aizmirsis. Tāpat, ja jūs mitināties izīrētā dzīvoklī, jūs esat īrnieks. Jums dotas tiesības dzīvot šajā telpā. Jūs neesat īpašnieks. Bet, ja domājat, ka esat īpašnieks, tas ir, stena eva sa ucyate (BG 3.12), jūs nekavējoties tiekat novirzīts nepareizi.

Pieņemiet šo ķermeni, valsti, tautu vai pasauli, vai Visumu, bet nekas jums nepieder. īpašnieks ir Krišna. Īpašnieks ir sarva-loka-maheśvaram (BG 5.29). Krišna saka: "Es esmu īpašnieks." Tātad kļūda ir tā, ka nepazīstam īpašnieku, un, lai gan esam īrnieki, nepareizi izmantojam savu stāvokli. Tāda ir materiālā saistība. Nepareizi. Citādi, ir gan norādījumu, gan to devējs. Viņš vienmēr jums palīdz. Bet slimība ir tā, ka mēs apgalvojam - esam īpašnieki. Mēs vēlamies darboties pēc savām iegribām, un tā ir materiālā saistība. Mans darbs ir strādāt īpašnieka dēļ, ne sevis dēļ. Tādēļ, ka tas ir mans stāvoklis... Krišna ir mani radījis, ne radījis, bet līdz ar Krišnu mēs visi esam. Tomēr mēs esam mūžīgie kalpi. Tāpat kā līdz ar šo ķermeni piedzimst arī pirksts. Pirksts npeiedzimst atšķirīgi. Kad piedzimu es, piedzima mani pirksti. Līdzīgi arī Krišna jau dzīvoja, Viņš nepiedzima. Mēs arī neesam nekad dzimuši. Na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20). Ļoti vienkārša filozofija. Jo mēs esam Krišnas neatņemamās daļiņas. Ja Krišna ir piedzimis, tad piedzimis esmu arī es. Ja Krišna ir nedzimis, arī es neesmu dzimis. Krišna ir adža, arī mēs esam adža. Ajam avyayam Krišna ir neiznīcināms, vienmēr pastāvošs. Arī mēs esam tādi, jo esam neatņemamas Dieva daļiņas. Kāpēc neatņemamās daļiņas ir šeit? Kāpēc šeit ir mana roka? Jo man tā ir vajadzīga. Man vajadzīga rokas palīdzība, pirksta palīdzība. Tas ir nepieciešams. Nelieši saka: "Kāpēc Dievs mūs radīja?" Nelieti, tas ir nepieciešams. Jo Viņš ir Dievs, Viņš vēlas tavu kalpošanu. Tāpat kā ietekmīgam vīram ir daudz kalpu. Ja kāds muļķis prasa: "Kāpēc jums ir tik daudz kalpu?" Un "Tāpēc, ka esmu ietekmīgs vīrs, es vēlos!" Vienkārša filozofija. Līdzīgi, ja Dievs ir augstākā autoritāte, tad Viņam vajag tik daudz asistentu. Kā gan citādi Viņš uzturēs?