LV/Prabhupada 0586 - Patiesībā ķermeņa Pieņemšana Nenozīmē Mūsu Nāvi
Lecture on BG 2.20 -- Hyderabad, November 25, 1972
Tādēļ mēs plānojam šai dzīvei, un šis mans materiālais ķermenis, šis rupjais ķermenis ir miris, bet mana ideja smalkajā ķermenī paliek. Un tā kā tas paliek manā prātā, tādēļ, lai piepildītu savu vēlmi, man jāpieņem cits ķermenis. Tāds ir dvēseles pārceļošanas likums. Dvēsele pārceļo uz citu rupjo ķermeni. Un līdz ar dvēseli ir Virsdvēsele, Dieva Augstākā Personība. Sarvasya cāhaṁ hṛdi sanniviṣṭo mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṁ ca (BG 15.15). Tā Virsdvēsele, Dieva Augstākā Personība, dod viņam saprātu: "Nu tu vēlējies izpildīt šo plānu. Nu tev ir attbilstošs ķermenis, un tu to vari darīt." Tādēļ mēs redzam, ka kāds ir dižens zinātnieks. Vai ļoti labs mehāniķis. Tas nozīmē, ka pagājušajā dzīvē viņš bija mehāniķis, viņš kaut ko plānoja, un šajā dzīvē viņam ir iespēja piepildīt savu vēlmi. Viņš atklāj kaut ko un kļūst slavens vīrs. Jo karmī vēlas trīs lietas: lābha-pūjā-pratiṣṭhā. Viņi vēlas kādu materiālu labumu un materiālu apbrīnu. lābha-pūjā-pratiṣṭhā, un stabilitāti. Tāda ir materiālā dzīve. Viens pēc otra mēs mēģinām iegūt kādu materiālu labumu, apbrīnu, materiālu reputāciju. Tādēļ mums ir dažādi ķermeņi. Tas notiek. Patiesībā šī ķermeņu pieņemšana nenozīmē, ka es miršu. Esmu šeit. Smaklajā formā esmu šeit. Na jāyate na mriyate. Tādēļ nav runas par dzimšanu un nāvi. Tā vienkārši ir ķermeņa pārveidošanās. Vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya (BG 2.22), kā tas izskaidrots nākamajā pantā:
- vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya
- navāni gṛhṇāti naro 'parāṇi
- tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāny
- anyāni saṁyāti navāni dehī
- (BG 2.22)
Dehī, dzīvā būtne, vienkārši maina ietērpu. Tas ir tērps. Ķermenis ir tērps. Nu jautājums ir... Tāpat kā bija kāda apspriede, ka ķermenim nav formas. Kā tas var būt? Šis ķermenis ir mans tērps, kā man var nebūt formas? Kā tērpam var būt forma? Mans mētelis un krekls ieguva formu, jo manam ķermenim ir forma. Man ir divas rokas. Tādēļ manai kleitai, mētelim arī ir divas rokas. Manam kreklam arī ir divas piedruknes. Tātad, ja tas ir apģērbs, šis ķermenis, kā tas aprakstīts Bhagavad-gītā - vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya (BG 2.22) - ja tas ir ietērps, tad man jābūt veidolam. Citādi kā gan var dabūt apģērbu? Tas ir ļoti loģisks secinājums un ļoti viegli saprotams. Ja vien man ir sava forma, kā gan drēbēm tāda var nebūt? Kāda ir atbilde? Kāds var to pateikt? Kā sākotnējā dzīvā būtne var būt bez rokām un kājām? Ja šis ķermenis ir mans tērps... Tāpat kā dodaties pie drēbnieka. Viņš nomēra jūsu roku, kāju, krūtis. Tas uzšuj jūsu mēteli vai kreklu. Līdzīgi, kad jums ir noteikta veida drānas, ir jāpieņem, ka man ir sava garīgā forma. Neviens nevar apstrīdēt šo apgalvojumu. Un bez tā sauktā argumenta, mums jāpieņem Krišnas apgalvojums. Jo Viņš ir autoritāte.