LV/Prabhupada 0587 - Ikviens no Mums ir Garīgi Izsalcis
Lecture on BG 2.20 -- Hyderabad, November 25, 1972
Tātad, ja domāju, ka esmu šis mētelis, tā ir mana neziņa. Un tas notiek. Tā sauktā kalpošana cilvēcei nozīmē mēteļa mazgāšana. Tāpat kā tad, ja esat izsalcis un kārtīgi mazgājat savu mēteli ar ziepēm, vai jūs būsiet apmierināts? Nē. Tas nav iespējams. Ikviens no mums ir garīgi izsalcis. Ko šie cilvēki darīs, mazgājot kreklu un mēteli? Tur nevar būt nekāda miera. Tā sauktā kalpošana cilvēkiem nozīmē, ka viņi mazgā šo vāsāṁsi jīrṇāni. Tas arī viss. Un nāve nozīmē, kā tas ir ļoti labi izskaidrots, ka tad, kad jūsu un mans apģērbs kļūst pārāk vecs, mēs to nomainām. Līdzīgi, dzimšana un nāve noz'mē aģērba maiņu. Tas ir ļoti skaidri aprakstīts. Vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya (BG 2.22). Jīrṇāni, vecās drēbes mēs aizmetam un uzvelkam jaunas. Līdzīgi, vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti. Jaunas drēbes. Tāpat es esmu vecs vīrs.
Ja es neesmu atbrīvots, ja man ir tik daudz izpildāmu plānu šajā materiālajā pasaulē, tad man jāpieņem cits ķermenis. Bet, ja jums vairs nav plānu, niṣkiñcana... To sauc niṣkiñcana. Niṣkiñcanasya bhagavad-bhajanonmukhasya. Čaitanja Mahāprabhu saka niṣkiñcana. Ir jābūt pilnīgi brīvam, pilnīgi brīvam no šīs materiālās pasaules. Ir jājūt pretīgums. Tad pastāv iespēja nonākt garīgajā pasaulē.