LV/Prabhupada 0649 - Prāts Ir Vadītājs. Ķermenis ir Kariete Vai

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Prāts Ir Vadītājs. Ķermenis ir Kariete Vai - Prabhupāda 0649


Lecture on BG 6.2-5 -- Los Angeles, February 14, 1969

Bhakta: Piektais pants. "Prāts ir jāizmanto, lai atbrīvotos, bet nevis lai pagrimtu. Prāts ir gan saistītās dvēseles draugs, gan arī ienaidnieks. (BG 6.5)"

Skaidrojums: "Sanskrita vārds ātmā apzīmē ķermeni, prātu un dvēseli atkarībā no apstākļiem. Jogā prāts un saistītā dvēsele ir īpaši svarīgi. Tā kā prāts jogā ir galvenais, šeit ātmā apzīmē prātu. Jogas mērķis ir savaldīt prātu un novērst to no pieķeršanās jutekļu priekšmetiem. Šeit ir uzsvērts, ka prātam jābūt tā apmācītam, lai tas varētu izpestīt saistīto dvēseli no neziņas muklāja."

Prabhupāda: Aštanga jogas sistēmā, šajā astoņpakāpju jogā, dhjānā, dhāranā - doma ir kontrolēt prātu. Prāts, ja vien to nesavaldāt... Sākumā tiek teikts, ka cilvēkam sevi jāattīsta ar sava prāta palīdzību. Prāts ir šoferis. Ķermenis ir kariete vai mašīna. Ja jūs prasāt savam šoferim, "Lūdzu, aizved mani uz Krišnas apziņas templi!", šoferis jūs tur nogādās. Un ja jūs prasāt savam šoferim, "lūdzu, nogādā mani alkohola veikalā", tad šoferis nogādās jūs tur. Šofera darbs ir jūs nogādāt, kur vien vēlaties. Līdzīgā kārtā šoferis ir prāts. Ja jūs to varat savaldīt. Bet ja šoferis paņem jūsu apliecību, tad viņš jūs nogādās, kur vien viņam tīk. Tad jūs esat pazudis. Tad šoferis ir jūsu ienaidnieks. Bet ja jūsu šoferis klausa jūsu pavēlei, tad viņš ir jūsu draugs. Tātad patiesībā jogas sistēma nozīmē savaldīt prātu tā, lai tas darbotos kā jūsu draugs, nevis ienaidnieks. Patiesībā prāts tā darbojas, jo man ir mazliet neatkarības, jo esmu neatņemama pilnīgi neatkarīgā Augstākā daļiņa, tādēļ man ir mazliet neatkarības. Prāts kontrolē šo neatkarību. Ja prāts saka - "Labi, ļaujiet man doties uz Krišnas apziņas templi!" - un prāts var arī teikt - "ak, kas par blēņām, Krišna, dosimies uz kādu klubu." Tātad prātd vada jūs. Tādēļ mūsu Krišnas apziņas kustība domāta, lai koncentrētu prātu uz Krišnu, tas arī viss. Bet viņš nevar darboties kā draugs. Redzat? Viņam nav iespējas dot citu vietu. Tiklīdz prātā ir Krišna, tiklīdz ir saules gaisma, saule ir debesīs, tā tumsas nav. Nav tādas iespējas. Tumsa nekad neaizsegs sauli. Līdzīgi Krišna ir kā saule. Jūs prātā turat Krišnu. Maija, tumsa, nekad nespēs ienākt. Tāda ir pirmklasīga jogas sistēma. Tā ir jogas sistēmas pilnība. Tas, kura prāts ir tik spēcīgs, neļaus nekādām blēņām ienākt, kur tad ir iespēja pagrimt? Prāts ir spēcīgs, šoferis ir stiprs. Viņš nevar jūs nogādāt nekur, ja vien nevēlaties. Tātad visa jogas sistēma domāta, lai stiprinātu prātu. Nenozirzītos no Augstākā. Tāda ir jogas pilnība. Sa vai manaḥ kṛṣṇa-padāravindayoḥ (ŠB 9.4.18). Ir jākoncentrējas kā Ambarīšam Mahārādžam, kurš koncentrēja savu prātu tikai uz Krišnu. Un bija cīņa starp diženu aštanga jogas meistaru, Durvāsu Muni. Mahārādžs Ambarīša bija valdnieks, mājsaimnieks, naudīgs vīrs. Mājsaimnieks nozīmē, ka viņam jābūt naudai. Dolāri, centi. Viņš patiesībā bija valdnieks. Tātad Durvāsa Muni bija dižens jogs. Viņš apskauda valdnieku. "Kā tas nākas? Es esmu dižens jogs, varu ceļot kosmosā, un šis vīrs ir parasts valdnieks, kuram nav tādu jogas prasmju, bet tomēr cilvēki viņu godā vairāk. Kāpēc? Es viņu pārmācīšu." Viņš uzsāka strīdu ar valdnieku, tas ir garš stāsts, to es izstāstīšu citā dienā, bet galu galā viņš tika sakauts. Un Nārājana viņam lika patverties pie valdnieka Mahārādža Ambarīša pēdām. Šādus piemērus mēs redzam autoratitatīvos rakstos, ka viņš vienkārši prātā atcerējās Krišnu. Un viņš sakāva diženāko no jogiem. Durvāsa Muni bija tik pilnīgs jogs, ka gada laikā viņš apceļoja visu materiālo telpu un arī garīgo telpu - devās tieši uz Dieva mājokli, Vaikunthu, un vaigu vaigā redzēja Dieva Augstāko Personību. Tomēr viņš bija tik vājš, ka viņam bija jāatgriežas un jānoliecas pie Mahārādža Ambarīša pēdām. Bet Mahārādžs Ambarīša bija parasts valdnieks, viņš tikai domāja par Krišnu, tas arī viss. Mēs redzam šādus piemērus. Tādēļ augstākā jogas pilnības sistēma ir kontrolēt prātu. Un jūs viegli varat kontrolēt prātu, ja pie sevis turat Krišnas lotospēdas, tas arī viss. Vienkārši domājiet par Krišnu, un jūs esat uzvarējuši. Jūs esat uzvarētāji. Jūs kļūstat par augstākā līmeņa jogiem. Jo galu galā jogas sistēma ir, yoga indriya saṁyama. Joga nozīmē kontrolēt jutekļus. Un visubeidzot prātu. Tātad, ja varat kontrolēt prātu, kutekļi tiek kontrolēti automātiski. Jūsu mēle vēlas ēst kaut ko nejēdzīgu, bet jūsu prāts ir stiprs, prāts saka: "Nē, to tu neēdīsi. Tu nedrīksti ēst neko citu kā tikai Krišnas prasādu." Mēle ir savaldīta. Prāts kontrolē jutekļus. Indriyāṇi parāṇy āhur indriyebhyaḥ paraṁ manaḥ (BG 3.42). Mans ķermenis nozīmē jutekļus, tātad jutekļi, manas darbības nozīme jutekļu baudas, tas arī viss. Bet prāts ir pārāks par jutekļiem. Saprāts ir pārāks par prātu. Un garīgā dvēsele ir pārāka par saprātu. Ja cilvēks atrodas garīgajā, dvēseles līmenī, tad viņa saprāts un prāts tiek garīgots, jutekļi un viņš pats ir garīgots. Tāds ir Krišnas apziņas process. Jo patiesībā darbojas garīgā dvēsele. Tomēr tā devusi pilnvarošanas tiesības prātam. Tā guļ. Bet, kad tā ir nomodā, saimnieks ir pamodies, kalps blēņas darīt nevar. Līdzīgi, ja esat atmodinājis sevī Krišnas apziņu, jūsu saprāts, prāts un jutekļi automātiski darboties nevar. Tiem jādarbojas saskaņā ar dvēseli. Tā ir garīgošana. To sauc par attīrīšanos.

Hṛṣīkeṇa hṛṣīkeśa-sevanaṁ bhaktir ucyate (Čč Madhja 19.170). Bhakti nozīmē darboties garīgi. Kā gan jūs varat darboties? Jums jādarbojas ar saviem jutekļiem. Tādēļ jums jāgarīgo jūsu jutekļi. Meditācija, darbības pārtraukšana nozīmē bezjēdzību prātraukšanu, bet darbība Krišnas apziņā ir pārpasaulīga. Tāpat kā tad, ja jums jāaptur savi jutekļi no bezjēdzīgām darbībām, bet tā nav pilnība. Jums jabi jādarbojas. Tad tā ir pilnība. Citādi, ka jūs netrenēsiet savus jutekļus darboties pareizi, tad atkal pagrimsiet līdz bezjēdzīgām darbībām. Tādēļ mums jutekļi jānodarbina Krišnas labā. Tad nebūs iespējas pagrimt. Tāda ir Krišnas apziņa.