LV/Prabhupada 0668 - Vismaz Divi Obligāti Gavēņi Mēnesī
Lecture on BG 6.16-24 -- Los Angeles, February 17, 1969
Šeit tiek teikts, ka šis ķermenis ir bezjēdzīgs, bet tas nenozīmē, ka mums par to nevajadzētu rūpēties. Tāpat kā jūs savā pašīnā pārvietojaties no vienas vietas uz otru. Jūs neesat šī automašīna, bet, tā kā izmantojat šo auto darbā, jums jārūpējas arī par mašīnu. Bet ne tik daudz rūpju, lai interesētos tikai un vienīgi par mašīnu. Tāpat kā daži pieķērušies auto tik ļoti, ka spodrina to augu dienu. Mums nevajag pārāk pieķerties šim ķermenim. Bet tā kā šajā ķermenī mums jāveic Krišnas apziņa, mums tas jāuztur formā. To sauc par juktu vairāgju. Mums nevajag to [amest novārtā. Mums regulāri jāmazgājas, jābaro ar Krišnas prasādu, jātur prāts un ķermenis tīri. Tas ir vajadzīgs. Krišnas apziņa nesaka, ka jums mākslīgi no kaut kā jāatsakās, tās ir blēņas. Un, lai atsvērtu savu nenovīdību, jālieto zāles, intoksikācijas, nē. Jums jāēd labs ēdiens. Krišna devis labu ēdienu. Augļus, graudaugus, pienu - jums jāsagatavo ssimtiem un tūkstošiem ēdienu, garšīgu, tas jādara ar šiem graudaugiem, un to mēs darām. Mūsu mēŗkis, kādēļ esam jūs ielūguši, ir šāds: aizvoetot jūsu nekam nederīgos ēdienus ar Krišnas prasādu. Jūsu ēdiens nav veselīgs. Prasāda ir veselīga. Veselīga pārtika. Ēdiet Krišnas prasādu, tā ir laba. Ja jūsu mēle vēlas kādus baudāmus ēdienus, mēs varam nodrošināt simtiem un tūkstošiem Krišnam piedāvātu ēdienu. Samosas, saldās bumbas, rasagullas, tik daudz ko. Vai redzat? Tas nav aizliegts. Bet neēdiet pārāk daudz. "Ak, tas ir ļoti garšīgi, ļaujiet man apēst divpadsmit rasagullas." Nē, tā nedariet. Tad tas nav labi. Tā ir alkatība. Jums vienkārši jāpieņem tik daudz, cik vajadzīgs, la uzturētu ķermeni formā. Jums jāguļ tik, cik vajadzīgs, lai ķermenis būtu formā, tas arī viss. Ne vairāk. Yuktāhāra vihārasya yogo bhavati siddhi (BG 6.17). To sauc par juktu. Jums vienkārši jāēd, lai uzturētu veselīgu stāvokli. Jums jāguļ, lai uzturētu ķermeni veselu. Bet ja jūs varat samazināt, tas ir labi. Bet ne ar risku saslimt. Jo sākumā, tā kā esam pieraduši ēst daudz, nemēģiniet mākslīgi ēst mazāk. Ēdiet. Bet mēģiniet samazināt. Tādēļ ir noteikti gavēņi. Vismaz divi obligāti gavēņi mēnesī. Un ir arī citas gavēņu dienas. Jo vairāk varat samazināt savu miegu un gulēšdanu, jo vairāk uzturat veselību, īpaši garīgiem nolūkiem. Bet ne mākslīgi. Kad attīstāties, jūs dabiskā kārtā nejutīsiet... Tāpat kā Raghunātha dāsa Gosvāmī. Ir piemēri. Raghunātha dāsa Gosvāmī bija ļoti bagāta vīra dēls. Un viņš atstāja mājas. Pievienojās Kungam Čaitanjam. Viņa tēvs - viņš bija vienīgais dēls, ļoti iemīļots. ĻOti laba sieva. Viņš atstāja visu. Un aizgāja nozīmē nozaga, neko nesakot. Tā vai citādi viņš pameta mājas. Un tēvs noprata, ka viņš devies pie Kunga Čaitanjas uz Puri. Tā viņš sūtīja četrus kalpus, jo bija ļoti bagāts. Un četrsimt rūpiju - pirms piecsimt gadiem četrsimt rūpijām bija divdesmit reižu lielāka vērtība par tagadējo. Vispirms viņš pieņēma, ka "labi, to atsūtījis tēvs". Kā viņš tērēja naudu? Viņš irlūdza visus sanjāsī - Džaganātha Purī bija daudzi sanjāsī, atsacīšanās kārtā esošie. Katru mēnesi viņš piedāvāja dzīres. Pēc pāris dienām Kungs Čaitanja jautāja savam sekretāram Svarūpam Dāmodaram: "Ak, pēdējā laikā es neesmu saņēmis ielūgumu no Ragunātha. Kas noticis?" "Ak, kungs, viņš pārtraucies pieņemt sava tēva naudu." "Ak tā, ļoti labi." Viņš domāja, ka "esmu atsacījies no visa un baudu sava tēva naudu. Tā ir muļķība." Viņš atteicās. Viņš prasīja vīram: "Dodies mājās. Es negribu naudu." Kā tad viņš iztika? "Ak, viņš stāv uz Džaganātha Tempļa kāpnēm, kad priesteri dodas mājās ar savu prasādu, viņi kaut ko piedāvā, un viņš ar to ir epmierināts." Čaitanja Mahāprabhu teica: "Ak tā? Tas ir ļoti labi." Tad Čaitanja Mahāprabhu jautāja, kā viņš tur stāv. Viņš redzēja, kā tas ir. Raghunātha dāsa Gosvāmī pēc pāris dienām pārtrauca arī stāvēt. Tad čaitanja Mahāprabhu jautāja Savam sekretāram: "Es vairs neredzu, ka Raghunātha tur stāvētu. Ko viņš dara?" "Nē, kungs, viņš tur vairs nestāv, jo domāja: "Ak, es stāvu kā prostitūta, kāds nāks un kaut ko man iedos... Nē, nē, man tas nepatīk." "Ak, tas ir ļoti labi. Ko viņš ēd?" "Viņš savāc kādus aizmestus rīsus virtuvē un ēd tos." Lai iedrošinātu Raghunāthu dāsu Gosvāmī, kādu dienu Čaitanja Mahāprabhu devās uz savu istabu. "Raghunātha? Es dzirdēju, ka tu ēd ļoti labu ēdienu, bet Mani tu neielūdz?" Viņš neatbildēja. Kungs noskaidroja, kur viņš glabā rīsus, paņēma tos un tūdaļ sāka ēst. "Kungs, neēdiet, tas nav JUms piemērots." "Ak! Tā ir Džaganātha prasāda, kā gan tu vari teikt, ka tā nav piemērota!" Tikai, lai iedrošinātu viņu. Viņš var nedomāt, ka "es ēdu šo, jo tas ir aizmests", vai redzat? Šādi Raghunātha dāsa Gosvāmī sāka ēst mazāk - līdz veisbeidzot kādu dienu viņš ēda tikai vienu gabaliņu, kā to sauc, sviest. Un viņš piedāvāja, noliecoties simtiem reižu, skandējot tik daudzas reizes. Saṅkhyā-pūrvaka-nāma - jūs to esat dzirdējis, dziedot Sešu Gosvāmī dziesmu. Saṅkhyā-pūrvaka-nāma-gāna-natibhiḥ kālāvasānī-kṛtau. Ir tik daudz samazināšanas piemēru. Samazināt visas materiālās vajadzības. Līdz par nullei. Vai redzat? Bet tas visiem nav iespējams. Ne'mēģiniet atdarināt Raghunārhu dāsu Gosvāmī. Bet tā kā viņi bija Kunga Čaitanjas pavadoņi, katrs no tiem rādīja kādu piemēru, unikālu piemēru, kā Krišnas apziņā var attīstīties. Bet mūsu darbs ir nevis viņus atdarināt, bet mēģināt viņiem sekot. Mēģiniet viņiem sekot, ciktāl tas iespējams. Ne mākslīgi. Tādēļ tiek teikts, 'nav iespējas kļūt par jogu..." Ja mēģināt tūdaļ kļūt par Raghunāthu dāsu Gosvāmī, jums tas neizosies. Lai kādu attīstību jūs būtu panācis, ar to viss beigsies. Nē. Ne tā. Ēdiet, bet ne vairāk, kā vajadzīgs. Tas arī viss. Ēst vairāk nav labi. Ēdiet. Ja jūs esat zilonis, ēdiet simts mārciņu, bet ja esat skudra - vienu graudiņu. Neēdiet simts mārciņas, atdarinot ziloni. Vai redzat? Dievs devis ēdienu gan zilonim, gan skudrai. Bet ja jūs patiesi esat zilonis, ēdiet kā zilonis. Ja jūs esat skudra, neēdiet kā zilonis, citādi būsiet ķezā. Šeit ir teikts: "Nav iespējams kļūt par jogu, ak, Ardžuna, ja tiek ēsts par daudz vai par maz." Ļoti laba programma. Neēdiet pārāk maz. Ēdiet, cik vajadzīgs. Bet ne vairāk. Līdzīgā veidā neguliet vairāk. Ja varat... Uzturiet labu veslību, bet mēģiniet samazināt vajadzības. Pieņemsim, jūs guļat desmit stundas. Bet ja es uzturu sevu formā, guļot piecas stundas, kāpēc man jāguļ desmit? Tāds ir process. Nedariet neko mākslīgi. Ciktāl tas attiecas uz ķermeni, mums ir četras prasības. Ēšana, gulēšana, kopošanās un aizsargāšanās. Trūkums ir, ka mūsdienu civilizācija domā - ja šī ēšana, gulēšana tiek palielināta, tas ir ļoti labi. Ja varam gulēt visu diennakti sestdienā un svētdienā, ak, tas ir liels ieguvums, bauda, vai redzat? Tāda ir civilizācija. Viņi domā, ka tā ir iespēja baudīt dzīvi, trisdesmit stundas dienā. Vai redzat? Nē, nedariet tā. Samaziniet. Mēģiniet samazināt, bet ne mākslīgi. Turpini.