LV/Prabhupada 0693 - Kad Runājam Par Kalpošanu, Nolūku Nav. Kalpošana ir Mīlestība

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Kad Runājam Par Kalpošanu, Nolūku Nav. Kalpošana ir Mīlestība - Prabhupāda 0693


Lecture on BG 6.46-47 -- Los Angeles, February 21, 1969

Bhakta: "Bhajate sakne ir darbības vārdā bhaj, ko izmanto kalpošanas vajadzības raksturošanai. Angļu vārds "worship" jeb godināšana nozīmē to pašu ko bhaja. Godināšana nozīmē aprīnot, izrādīt cieņu, godāt to, kurš to ir pelnījis. Bet kalpošana ar mīlestību un ticību īpaši domāta Dieva Augstākajai Personībai."

Prabhupāda: Jā. Godināšana un kalpošana atšķiras. Godināšanai ir kāds nolūks. Es godāju kādu draugu vai ietekmīgu cilvēku. Man ir kāds motīvs, ka šis ievērojamais cilvēks ir varens biznesmenis, ja es viņu iepriecināšu, mab viņš dos kādu darbu, es gūšu labumu. Tāda ir padievu godināšana. Viņi godina dažādus padievus kādam noteiktam mērķim. To Bhagavad-gīta nosoda, to jūs izlasīt varat astotajā (septītajā) nodaļā. Kāmais tais tair hṛta-jñānāḥ prapadyante 'nya devatāḥ (BG 7.20). Tie, kuri zaudējuši saprātu, iekāres madlināti, godina padievus ar kādu nolūku. Kad runājam par godināšanu, ir kāds nolūks. Bet kad mēs runājam par kalpošanu, nolūka nav. Kalpošana ir mīlestība. Kā māte kalpo bērnam. Nav motīva, tikai mīlestība. Visi var šo bērnu noraidīt, bet māte ne. Jo ir mīlestība. Līdzīgi bhaj-dhātu, kad runa ir par kalpošanu, nevar būt runas par motīvu. Tā ir Krišnas azpiņas pilnība. Tas ieteikts Šrīmad-Bhāgavatam, pirmšķirīgs reliģisks princips. Kāds tas ir? Sa vai puṁsāṁ paro dharmo yato bhaktir adhokṣaje (ŠB 1.2.6). Tā ir bhakti, šī bhaja, tā pati sakne, šīs reliģiskās sistēmas principi ir pirmšķirīgi. Kā tas ir? Yato bhaktir adhokṣaje. Darot to, kas var attīstīt Dieva azpiņu jeb mīlestību uz Dievu. Tas arī viss. Ja varat attīstīt savu mīlestību uz Dievu, ievērit jebkādu reliģisko principu, tam nav nozīmes. Bet jums jā... Pārbaude ir, cik lielā mērā attīstāt savu mīlestību uz Dievu. Bet jums ir kāds nolūks - ka piekopjot šo reliģisko sistēmu, tiks piepildītas manas materiālās vajadzības - tā nav pirmšķirīga reliģija. Tā ir trešās kārtas reliģija. Pirmšķirīga reliģija ir tā, ar kuru var attīstīt mīlestību uz Dievu. Ahaituky apratihatā. Bez jebkāda iemesla, bezšķēršļiem. Tā ir pirmšķirīga. Tas tiek ieteikts. Šī jogas sistēma, Krišnas apziņa, pat ja to pieņemat no reliģijas skatījuma, ir pirmšķirīga. Ju tā ir nesavtīga. Viņi nekalpo Krišnam, lai kaut ko iegūtu. Nē. Var būt tas vai šis, tam nav nozīmes. Viņi darbojas - bet nekā netrūkst. Viņiem ir viss. Nedomājiet, ka, est Krišnas apziņā, cilvēks kļūst nabags. Nē. Ja klāt ir Krišna, ir viss, jo Krišna ir viss. Bet mums ar Krišnu tirgoties nevajag. "Krišna, dod man šo, to." Krišna zina labāk par jums. Tāpat kā bērns nepieprasa no vecākiem: "Mans dārgais tēti, mammu, dod man to vai šo." Tēvs zina, kas bērnam nepieciešams. Nav labi prasīt Dievam kaut ko mums dot. Kāpēc jāprasa? Ja Dievs ir visvarens, Viņš zina, ko es vēlos, Viņš zina manas vajadzības - arī tas ir apstiprināts Vēdās. Eko bahūnāṁ vidadhāti kāmān. Šis vienīgais Dievs dod man visu nepieciešamo, lai cik arī vajadzētu, bez skaita, visām dzīvajām būtnēm. Mums vienkārši jāmēģina mīlēt Dievu. Neko nepieprasot. Pieprasījums jau ir. Pat kaķi un suņi dabo nepieciešamo. Viņi neiet uz baznīcu, neko Deievam neprasa, bet tāpat dabū. Kāpēc lai nedabūtu bhakta? Ja kaķis vai suns var iegūt dzīves vajadzības, neko neprasot no Dieva, kāpēc lai es pieprasītu no Dieva, lai man kaut kas tiktu dots? Nē. Mums vienkārši jāmēģina Viņu mīlēt. Tas piepildīs visu. To sauc par augstāko jogas pilnību. Turpini.

Bhakta: "Iespējams izveirīties no cienījamu cilvēku vai padievu godināšanas, viņu var saukt par nepieklājīgu, bet nav iespējams izvairīties no kalpošanas Visaugstajam Kungam un nebūt nosodīts. Katra dzīvā būtne ir neatņemama Dieva Augstākās Personības daļiņa, un kā tāda katrai dzīvajai būtnei jākalpo Visaugstajam Kungam pēc savām iespējām."

Prabhupāda: Jā. Tas ir dabiski. Ja esmu neatņemama Dieva daļiņa, mans pienākums ir kalpot. Šo piemēru esmu devis vairākas reizes. Tāpat kā šis pirksts ir daļa no mana ķermeņa. Kāds ir tā pienākums? Pirksta pienākums ir kalpot visam ķermenim, tas arī viss. Ja es jūtu niezi, tūdaļ strādā pirksts. Vai redzat? Ja es vēlos redzēt, acis tūdaķ sāk savu darbu. Ja es vēlos iet, kājas mani nes. Locekļi kā ķermeņa daļa man palīdz, es ēdu, kuņģis apgādā ķermeni. Līdzīgi Dievs vienkārši saņem kalpošanu no visām daļām. Viņš nav kalps. Kalpošana, ja ķermeņa locekļi kalpo visam ķermeni, enerģija automātiski nonāk visos ķermeņa locekļos. Līdzīgi, ja mēs kalpojam Krišnam, tiek piepildītas visas mūsu vajadzības, iegūta enerģija, automātiksi. Yathā taror mūla-niṣecanena (ŠB 4.31.14). Piemēram, ūdens liešana uz koka saknēm. Enerģija tūdaļ tiek nogādāta uz lapām, zariņiem, zariem, visur. Līdzīgi, vienkārši kalpojot Krišnam jeb Dievam, nodrošinātas tiek visas citas daļas, jūs kalpojat citām daļām. Nav runas par atsevišķu kalpošanu. (Neskaidri), notiek automātiski. Līdzjūtība ne tikai pret cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Dieva apziņa, Krišnas apziņa ir tik jauka. Bez Dieva apziņas, Krišnas apziņas, līdzjūtība pret citām dzīvajām būtnēm ir ierobežota. Bet ar Dieva apziņu, Krišnas apziņu līdzjūtība pret citām dzīvajām būtnēm ir pilnīga. Tāda ir sistēma. Turpini.