LV/Prabhupada 0824 - Garīgajā Valstībā Nav Nesaprašanās

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Garīgajā Valstībā Nav Nesaprašanās - Prabhupāda 0824


751101 - Lecture BG 07.05 - Nairobi

Ja apgūstat cilvēka dabu, kas vien tajā ir, ir arī Dievā. Bet tas ir pilnīgi un neierobežoti, kamēr mums ir jauktās īpašības ļoti nelielā daudzumā. Un materiālais kontakts ir nepilnīgs. Ja jūs iegūstat atbrīvi no materiālajām važām, jūs kļūstat pilnīgi. Jūs varat saprast, ka "esmu tikpat labs kā Dievs, bet Dievs ir varens, es esmu ļoti sīciņš." Tāta ir sevis apzināšanās. Ja domājat, ka "esmu tikpat labs kā Dievs", tā ir jūsu muļķība. Jūs kvalitatīvi esat tāds kā Dievs, bet lieluma ziņā jūs tāds neesat. Tāda ir sevis apzināšanās. Tādēļ šāstras saka, ka "ka garīgās dzirksteles nelielums būtu vienāds ar visaugstāko visumu, kā gan Viņš to varētu pakļaut? Tāds ir saprāts. Mēs esam pakļauti. Materiālajā gaisotnē mēs esam pakļauti pilnībā. Bet kad esam garīgi brīvi, tomēr esam pakļauti, jo Dievs virnmēr ir un būs visvarens. Tādēļ garīgajā pasaulē nav iebildumu. Dievs ir dižens, mēs esam mazi, visi tam piekrīt. Tāda ir garīgā pasaule. Un materiālā pasaule nozīmē "Dievs ir dižens, mēs esam mazi" - tam mēs nepiekrītam. Tāda ir materiālā pasaule. Mēģiniet saprast atšķirību starp materiālo un garīgo pasauli. Dzīvā būtne ir ļoti sīka Dieva daļiņa, bet garīgajā pasaule visi apzinās savu stāvokli. Dzīvās būtnes zina savu stāvokli kā mazu Dieva daļiņu. Tādēļ strīdu nav. Viss notiek tik labi. Šeit, materiālajā pasaulē... Viņš patiesībā ir maza Dieva daļiņa, bet mēs tam nepiekrītam. Viņš aplami domā, ka "esmu tikpat labs kā Dievs". Tāda ir materiālā dzīve. Un atbrīve nozīmē... Kad esam brīvi no nepareizās dzīves izpratnes, tā ir atbrīve. Atbrīve nozīmē... Tādēļ visi bhaktas, kas pamatā pieņēmuši, ka "Dievs ir dižens, es esmu mazs, ļoti maza daļiņa. Tādēļ mazais kalpo lielajam un mans pienākums ir kalpot Dievam." Tā ir atbrīve. Tādēļ katrs bhakta, kas pieņēmis šo principu, ka "Dievs ir dižens, es esmu ļoti mazs. Man jā... Man jākalpo lielajam..." Tā ir daba. Visi dodas uz biroju, uz rūpnīcu, uz darbu. Kā tā? Dodas kalpot lielākajam. Citādi viņš varēja palikt mājās. Kāpēc viņš dodas uz rūpnīcu, uz biroju? Tāda ir daba, mazais kalpo lielajam. Un Dievs ir visvarenākais. Aṇor aṇīyān mahato mahīyān (Katha Upanišads 1.2.20.). Kāds ir jūsu darbs? Kalpot Viņam, tas arī viss. Tāds ir dabiskais stāvoklis. Materiālajā pasaulē viņš kādam kalpos, (neskaidri), no kāda cita iegūs maizi, tomēr viņš domā, ka ir Dievs. Paskat tikai, kāds Dievs viņš ir. Tas ir muļķis, viņš domā, ka ir Dievs. Ja viņu aizdzen no biroja, viņš nedabūs maizi, tomēr ir Dievs. Tāda ir materiālā pasaule. Visi domā, ka ir Dievs. Tādēļ viņus sauc par mūdhām, muļķiem. Viņi Dievam sevi neuztic. Na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ māyayāpahṛta-jñānāḥ (BG 7.15). Apahṛta-jñānāḥ. Viņas atņemtas īstās zināšanas. Viņš nezina, ka ir mazs, Dievs ir liels, viņa darbs ir kalpot Dievam. Tādas zināšanas ir atņemtas. Māyayāpahṛta-jñānā āsuraṁ bhāvam āśritāḥ. Tāda ir zīme. Un jūs varat saprast pēc veina simptoma. Tāpat kā, saspiežot vienu rīsu nu rīsu trauka, var noteikt, vai ar rīsiem viss kārtībā, līdzīgi pēc vienas pazīmes var saprast, kurš ir muļķis. Pēc vienas pazīmes. Kādas? Na māṁ prapadyante. Viņš nav Krišnas bhakta, viņš ir muļķis. Tas arī viss. Tūdaļ to pieņemiet bez liekas domāšanas, ka ikviens, kurš nav Krišnas bhakta, kurš nav gatavs sevi uzticēt Krišnam, ir nelietis. Tas arī viss. Tāds ir mūsu secinājums.

Liels jums paldies. Harē Krišna.