LV/Prabhupada 0828 - Ikviens, Kurš Parūpējas par Pakļauto, Ir Guru

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Ikviens, Kurš Parūpējas par Pakļauto, Ir Guru
- Prabhupāda 0828


Lecture on SB 5.5.18 -- Vrndavana, November 6, 1976

Pradjumna: Tulkojums: "Tas, kurš nevar atbrīvot savus atkarīgos no atkārtotas dzimšanas un nāves ceļa, nekad nedrīkst kļūt par garīgo skolotāju, tēvu, vīru, māti vai godināmu padievu."

Prabhupāda:

gurur na sa syāt sva-jano na sa syāt
pitā na sa syāj jananī na sa syāt
daivaṁ na tat syān na patiś ca sa syān
na mocayed yaḥ samupeta-mṛtyum
(ŠB 5.5.18)

Iepriekšējā pantā ir aprakstīts, ka kas taṁ svayaṁ tad-abhijño vipaścid. Sargātājam jābūt abhijñaḥ un vipaścit, ļoti mācītam. Valdība, tēvs, guru, skolotājs, vai par vīrs... Jo mūs vada kāds cits. Tā ir sabiedrība. Nevis kaķi un suņi. Tāpat kā kaķi un suņi dzemdē bērnus un tad tiem nav atbildības. Suņi klaiņo pa ielām, neviens par tiem nerūpējas. Bet cilvēku sabiedrībai tādai būt nevajadzētu. Ir jābūt atbildīgiem aizbildņiem. Daži no atbildīgiem aizbildņiem aprakstīti šeit. Vispirms guru. Vai nu jūs pieņemat parastu skolotāju skolā, kolēģus, arī viņus sauc par guru, augstākais guru ir garīgais skolotājs. Ne tikai garīgais skolotājs, bet ikviens, kurš ieņēmis topoša skolotāja lomu, lai mācītu citus. Viņam jābūt ļoti mācītam, ļoti atbildīgam, vipaścit, abhijñaḥ. Abhijñātaḥ, tāda ir Dieva Augstākās Personības kvalifikācija. Un Šrīmad-Bhāgavatam sākumā ir teikts, abhijñaḥ. Janmādy asya yataḥ 'nvayād itarataś ca artheṣu abhijñaḥ (ŠB 1.1.1). Kontrolētājam jābūt abhijñaḥ. Tas pats ir šeit. Protams, mēs nevaram būt abhijñaḥ kā Dievs - tas nav iespējams -, bet nelielam daudzumam no tā abhijñātaḥ ir jābūt. Citādi kāda jēga kļūt...?

Vispirms par guru saka, ikviens, kurš rūpējas pat savu padoto, ir guru. Pirmā apsūdzība ir tā, ka jums nevajadzētu kļūt par guru, ja pilnībā neapzināties, kā glābt savu padoto no dzimšanas un nāves ceļa. Tas ir pirmais jautājums. Nevis "es esmu jūsu guru. Es varu izdziedēt jūsu vēdera kolikas." Viņi vēršas pie guru šāda iemesla dēļ. Cilvēki galvenokārt dodas pie guru, muļķi dodas pie cita nelietīga guru. Kā tas ir? "Kungs, man sāp. Dodoet man svētību, lai manas sāpes tiktu izdziedētas." "Bet kāpēc tu esi ieradies šeit, muļķi, lai izdziedētu vēdersāpes? Dodies pie kāda ārsta, pieņemiet zāles. Vai tas ir iemesls, lai vērstos pie guru?" Bet galvenokārt viņi vēršas pie guru un lūdz svētību kādam materiālam labumam. Viņi ir muļķi, tādēļ Krišna arī dod viņiem viltus guru. Viņi vēlas tikt apkrāpti. Viņi nezina, kāds ir iemesls tam, lai vērstos pie guru. Viņi nezina. Viņi nezina, kāda ir viņu dzīves problēma, kādēļ jāvēršas pie guru. Viņi nezina. Tā sauktie guru izmanto sabiedrības neziņu un kļūst par guru. Tas notiek. Guru nezina, kāda ir viņa atbildība, un muļķa sabiedrība nezina, kādēļ vērsties pie guru. Tāda ir problēma.