LV/Prabhupada 0851 - "Gremot jau atgemotā" atkārtošana. Tā ir materiālā dzīve

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

"Gremot jau atgemotā" atkārtošana. Tā ir materiālā dzīve
- Prabhupāda 0851


750306 - Lecture SB 02.02.06 - New York

Nitāi: "Tā koncentrējusies, būtne kalpo Virsdvēselei, kas atrodas ikviena sirdī ar Savu visvareno spēju palīdzību. Jo Viņš ir Dieva Augstākā Personība, mūžīga un neierobežota, Viņš ir augstākais dzīves mērķis, un, godinot Viņu, viņš var pārtraukt eksistēt saistītā stāvoklī."

Prabhupāda:

evaṁ sva-citte svata eva siddha
ātmā priyo 'rtho bhagavān anantaḥ
taṁ nirvṛto niyatārtho bhajeta
saṁsāra-hetūparamaś ca yatra
(SB 2.2.6)

Tātad pagājušajā naktī mēs apspriedām, kāpēc vajadzētu gādāt par uzturēšanu, doties ubagot pie viena cilvēka, kurš ir ļoti lepns par savu bagātību. Viņš var iekārtot pats savus dzīves apstākļus. Dzīvās būtnes stāvoklis ir āhāra-nidrā-bhaya-maithunaṁ (Hitopadeša 25.). Ciktāl būtne ir atsacīšanās dzīves kārtā, tik... Viņam vispirms būtu jāatsakās no dzimumdzīves un bezbailības stāvokļa. Tā ir atsacīšanās. Tāpat kā ir tik daudz brahmačārī, sanjāsī. Viņiem jābūt atsacīšanās kārtā, īpaši sanjāsī, vānaprasthām, brahmačārī. Atsacīšanās kārtā. Pirmā atsacīšanās ir atteikties no jutekļu apmierināšanas. Tādēļ cilvēks atsacīšanās kārtā tiek saukts par svāmī. Svāmī nozīmē saimnieks. Jeb Gosvāmī. Go nozīmē "jutekļi", svāmī nozīmē "saimnieks". Tas, kurš kļuvis par savu jutekļu saimnieku, ir gosvāmī vai svāmī. Citādi, ja cilcēks ir savu jutekļu kalps, kā gan viņš var būt svāmī vai gosvāmī? Katram vārdam ir nozīme. Ir jāatsakās. Tā ir materiālā dzīve. Materiālā dzīvē visi apmierina jutekļus. To uztver par civilizācijas attīstību. Tā pati jutekļu apmierināšana citādā veidā, tās pašas narkotikas, gaļas ēšana, dzimumdzīve, vai nu došanās uz klubu, striptīzbāru, vai kādu vistu vietu. Tādēļ prakse ir tāda pati. Punaḥ punaś carvita-carvaṇānām (ŠB 7.5.30), gremot jau sagremotā atkārtošana. Tā ir materiālā dzīve.

Atsacīšanās kārta nozīmē pārtraukt vai vismaz kontrolēt jutekļu apmierināšanu. Tā ir atsacīšanās kārta. Un, ja neesam atsacīšanās kārtā, mēs nevaram doties uz garīgo valstību. Tāpat kā šeit ir jūsu roka, jums ir kaut kas, kas jūsu rokai nav vēlams, ja vēlaties paņemt kaut ko labāku, jums tas jāizmet un jāpaņem kaut kas labāks. Jūs nevarat paturēt abas lietas. Tas nav iespējams. Tādēļ kāda ir atšķirība starp materiālo un garīgo dzīvi? Materiālā dzīve nozīmē problēmas uz katra soļa. Padaṁ padaṁ yad vipadāṁ (ŠB 10.14.58). Vienkārši bīstami. Mēs braucam ļoti jauki, ērti, Kalidjakā vai kādā automašīnā, bet mēs braucam briesmās, tas arī viss. Mēs braucam, jebkurā mirklī auto var tikt sasists, īpaši jūsu valstī. Jebkurā mirklī. Vai lai es sēžu mājās? Nē. Arī mājās var būt tik daudz briesmu. Mēs esam briesmām. Mēs vienkārši mēģinam to apkarot. To sauc par civilizācijas attīstību. Dzīvnieki tik ļoti ir atkarīgi no dabas aizsardzības. Bet mēs, cilvēki, izmantojam augstāku apziņu, saprātu - tas pats. Krievija izgudrojusi, kā to sauc, atombumbu.

Prabhupāda: Kodolieroci, jā. Un arī Amerika mēģina. Un kaķi, suņi mēģina aizsargāties ar saviem nagiem un zobiem. Īstais jautājums ir aizsardzība. Aizsardzība ir... tas nav tādēļ, ka mums būtu labāka dzīve kā kaķiem un suņiem, mums nav jāaizstāvas. Patiesībā mums jāaizstāvas. Tas ir... Bet labākā veidā. Ne labākā veidā - galu galā mums jāmirst. Lai nu kā, mēs domājam, ka tas ir labāks aizsardzības veids.