LV/Prabhupada 0995 - Krišnas Apziņas Kustība Nav Domāta Kšatriju vai Vaišju Darbam
730407 - Lecture SB 01.14.43 - New York
Prabhupāda: Ja dzerat pienu no zelta trauka vai dzelzs trauka, garša būs tā pati. Jūs nevarat mainīt piena garšu, ielejot to zelta traukā. Bet šie muļķi domā, ka "mūsu materiālās baudas kļūs arvien tīkamākas, ja tās ieluksim zelta, nevis dzelzs traukā." Mūdhas. Viņus sauc par mūdhām. Viņi nezina, ka mūsu īstais darbs ir izkļūt no šī materiālā ķermeņa. Janma-mṛtyu-jarā-vyādhi-duḥkha-doṣānudarśanam (BG 13.9). Tās ir īstās zināšanas. Ir jāatceras, ka "Manas īstās ciešanas dzīvē rada šīs četras lietas - janma-mṛtyu-jarā-vyādhi -, tas ir, piedzimt, mirt, novecot un slimot. Tā ir mana problēma." Bet viņi to nezina. Viņi nu ir aizņemti ar degvielas problēmu. Jā. Viņi radījuši šo problēmu, bezzirgu skārda karieti. Jā. Viņi domā: "Labāka par zirgu. Nu man ir šī kariete." Tiklīdz tā ir veca, tai nav nozīmes. Jūs izmetat to uz ielas, īpaši jūsu valstī. Neviens par to nerūpējas. Bet šādai karietei ir jābūt. Tā jādarbina ar degvielu, jāpūlas tik smagi, doties tuksnesī, tā jāizrok, tad jāizņem nafta, jāogādā tā tvertnēs. To sauc par ugra-karmu. Tas teikts Bhagavad-gītā, ka šie nelieši, dēmoni, radījuši ugra-karmu visu cilvēku nedienām. Tas arī viss. Kṣayāya jagato 'hitāḥ, tā iznīcība tuvojas arvien vairāk. Nu viņi turpina, varbūt būs liels karš, kas nozīmē iznīcību. Tikai lai radītu nelielas ērtības. Arī agrāk viņi pārvietojās. Bija transports. Bet viņi nevēlējās kā agrāk, jo tiem nebija citas nodarbošanās. Labāku nodarbošanos viņi nezināja. Ir labāka nodarbošanās: nostāties Rādhas-Krišnas priekšā, slavināt Kungu un saprast mūsu attiecības. Tāds ir mūsu īstais darbs, bet neviens nav ieinteresēts īstajā darbā. Viņus interesē virspusēja darbošanās, visas dienas darbs birojā, tad viņi dodas uz klubu, futbola vai tenisa klubu. Tā viņi idzomājuši, kā tērēt vērtīgo laiku cilvēka veidolā. Viņi to ir izgudrojuši. Viņo nejūt, ka šo dzīvi jāizmanto, lai to apturētu. Vēlos teikt, galveno problēmu, janma-mṛtyu-jarā. Viņi to nezina. Tā šī Šrīmad-Bhāgavatam dod visai pasaulei īsto dzīvi, to, kas domāta ar dzīvi. Tāda ir etiķete. Rūpēties, īpaši par brāhmaniem, vecajiem, bērniem, sievietēm un govīm. Tā ir civilizācija. Šīs dzīvās būtnes ir tās, par ko jāgādā. Nu šie nelieši nogalina govis, padara sievietes par prostitūtām, nogalina bērnus pat mātes klēpī. Un nav runas par brāhaman cieņu, ne arī brāhamana kultūru. Kā gan tad jūs varat būt laimīgi? Huh? Ja nav brāhamana kultūras sabiedrībā, sabiedrība ir pat zemāka par dzīvnieku sabiedrību. Tādēļ mēs lūdzamies,
- namo brahmaṇya-devāya
- go-brāhmaṇa-hitāya ca
- jagad-dhitāya kṛṣṇāya
- govindāya namo namaḥ
Pirmā atšķirība ir dota, go-brāhmaṇa-hitāya ca, jagad-dhitāya. Ja patiesi vēlaties veikt kādu labdarību visas pasaules labklājībai, tad jāparūpējas par šīm divām lietām, go-brāhmaṇa-hitāya ca, govīm un brāhmaniem. Viņi jāaizsargā vispirms. Tad jagad-dhitāya, Tas būs patiesa labdarība visai pasaulei. Viņi to nezina. Kṛṣi-go-rakṣya-vāṇijyaṁ, go-rakṣya, vāṇijyam, vaiśya-karma svabhāva-jam. Tāds ir tirgotāju pienākums: veicināt lauksaimniecības attīstību, aizsargāt govis, kṛṣi-go-rakṣya vāṇijyam.' Un ja jums ir pāri palicis ēdiens, jūs varat pārdot, vāṇijyam. Tāds ir darbs. Brāhmanam domāts smadzeņu darbs. Viņš dos padomus. Tāpat kā mēs Krišnas apziņas kustībā... Mēs neesam domāti kšatrija vai vaišjas darbam, bhaktas, bet vajadzības gadījumā mēs to darām. Tomēr īstais brāhmana darbs ir zināt Vēdas, Brahmanu, Visaugstāko Brahmanu, Absolūto Patiesību. Viņam jāzina un jāizplata zināšanas parto. Tas ir brāhmans. Kīrtayanto. Satataṁ kīrtayanto māṁ yatantaś ca dṛḍha-vratāḥ. Tāds ir brāhmana darbs. Tā mēs esam uzņēmušies pienākumu sludināt par Dieva esamību. Mums ir tuvas attiecības ar Dievu. Ja darbojaties atbilstoši, tad jūs būsiet laimīgi. Tāda ir mūsu Krišnas apziņas kustība. Šie nelieši ir aizmirsuši vai nevēlas zināt par Dievu, un tas ir iemesls viņu ciešanām. Vakar preses reportieris jautāja... Kāds bija jautājums?
Bhakta: "Vai tas palīdzēt atrisināt naftas problēmu?"
Prabhupāda: Jā. Ko es atbildēju?
Bhakta: "Jā. Kāpēc ne?"
Prabhupāda: Huh?
Bhakta: "Kāpēc ne?"
Prabhupāda: Vai neatceries?
Bhakta: Jā. Jūs teicāt, ka risinājums jau ir, Krišnas apziņa.
Prabhupāda: Jā. Tā tas patiesi ir. Bet viņi to nepieņems. Viņi to nepieņems. Kāda ir rpoblēma? Tas nebūt nav grūti. Ir nafta, to lieto, tā domāta mūsu lietošanai, bet problēma ir, ka arābi domā - tā ir viņējā...