LV/Prabhupada 0996 - Es Jūs, Amerikāņu Zēni un Meitenes, Nepiekukuļoju, lai Jūs Nāktu pie Manis. Mana Vienīgā Vērtība Bija Skandēšana

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Es Jūs, Amerikāņu Zēni un Meitenes, Nepiekukuļoju, lai Jūs Nāktu pie Manis. Mana Vienīgā Vērtība Bija Skandēšana - Prabhupāda 0996


730406 - Lecture SB 02.01.01-2 - New York

Prabhupāda: Tā parīkšīts Mahārādžs jautāja Šukadēvam Gosvāmī... "Kāds ir mans pienākums? Nu es miršu pēc septiņām dienām. Kāds ir mans pienākums?" Viņš jautāja par Krišnu, jo Parīkšīts Mahārādžs bija dzimis vaišnavu ģimenē, Ardžunas mazdēls... Pāndavi ir vaišnavi un Krišnas bhaktas, tādēļ jau no bērnības viņam bija iespēja godināt Krišnu. Viņš spēlējās ar Krišnas Dievībām, tādēļ dabiski vēlējās klausīties par Krišnu. Tādēļ viņš jautāja: "Kāds ir mans pienākums? Vai man vienkārši klausīties par Krišnu vai darīt ko citu?" Dzirdot šo jautājumu, Šukadēva Gosv' "Ak, Tavs jautājums ir tik brīnišķīgs, ļoti labs, varīyān." Varīyān nozīmē "gaidīts", ko esmu uzdevis, varīyān. Slavējams, jā. Slavējams, praśnaḥ, jo esi jautājis par Krišnu."

Tātad varīyān eṣa te praśnaḥ kṛto loka-hitaṁ nṛpa: (ŠB 2.1.1) "Mans dārgais valdniek, šis jautājums ir svētīgs visiem pasaules cilvēkiem." Ja vienkārši jautājat par Krišnu vai klausāties par Viņu, lai gan nesaprotam, bet šī Krišnas vibrācija... Tāpat kā mēs skandējam Harē Krišna, bet varam nesaprast Harē Krišna nozīmi. Tomēr tā kā tā ir pārpasaulīga skaņa, tā ir labvēlīga. Kur vien skandējat Harē Krišna, viņi var dzirdēt vai nedzirdēt, bet tas viņiem ir labvēlīgi. Mēs sūtām savus cilvēkus uz ielu sankīrtanu. Nav svarīgi, vai cilvēki tiecas to dzirdēt vai ne, bet tā ir labvēlīga. Tā radīs gaisotni, kuras ļoti labvēlīga cilvēku sabiedrībai. Tādam būtu jābūt principam. Nevis tā kā mēs skandējam, neviens nerūpējas, mēs nebūsim vīlušies. Šī sankīrtana kustība ir tik jauka, ka, vienkārši skandējot, skaņas vibrācija radīs labvēlīgu gaisotni, varīyān eṣa te praśnaḥ (ŠB 2.1.1). Nu jūs praktiski redzat, ka vecākie biedri... Es sāku šo Ņujorkā, tā veikala priekšā, tikai skandējot. Es jūs, amerikāņu zēni un meitenes, nepiekukuļoju nākt pie manis. Mana vienīgā vērtība bija skandēšana. Tompkinsona laukumā Brahmānanda Svāmī pirmais ieradās dejot pie manas skandēšanas. Viņš un Ačjutānanda bija pirmie dejotāji mūsu Krišnas apziņas kustībā. Jā. Un man nebija mridangas. Tās bija, kā to sauc?

Bhakta: (neskaidri) bungas.

Prabhupāda: Nelielas bungas. Es skandēju Harē Krišna divas līdz piecas, trīs stundas, tik daudzi zēni un meitenes ieradās un pievienojās, laikrakstā "Times" parādījās pirmā fotogrāfija. "New York Times" to novērtēja, arī cilvēki. Šī skandēšana bija pats sākums. Nekā vairāk nebija. Tolaik nebija programmas vai prasādas izplatīšanas. Tā notika vēlāk. Mums vienmēr jābūt pārliecinātiem, ka skandēšana nav materiālās pasaules vibrācija. Tā nav materiālās pasaules vibrācija. Narotama dāsa Thākurs saka: golokera prema-dhana hari-nāma-saṅkīrtana. Tā nākusi no garīgās valstības. Tā ir pilnīgi garīga. Kā gan citādi tas iespējams? Dažkārt tā sauktie jogi saka, ka skandēšana... Bombejā tā sauktie muļķi saka: "Harē Krišna mantras skandēšana un Koka-kola atkārtošana ir tāda pati." Viņi ir tādi muļķi. Viņi nezina, ka tā nav šīs materiālās pasaules vibrācija. Bet tam, kam nav zināšanu, domā, kādagan nozīme Harē Krišna atkārtošanai. Bet viņi praktiski var redzēt, ka mēs skandējam augu diennakti. Tomēr mēs nenogurstam. Taču, atkārtojot jebkuru materiālu vārdu, pēc trešās reizes atkārtošanas jūs jutīsiet nogurumu. Tas ir pierādījums. Jūs varat turpināt skandēt visu diennakti, bet nejutīsiet nogurumu. Šie nabaga cilvēki nesaprot.