LV/Prabhupada 1070 - Kalpošana ir Dzīvās Būtnes Mūžīgā Reliģija

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Rendering of Service is the Eternal Religion of the Living Being - Prabhupāda 1070


660219-20 - Lecture BG Introduction - New York

Atsaucoties uz iepriekšminētās sanātana-dharmas jēdzienu, mēs varam mēģināt saprast reliģijas jēdzienu no sanskrita vārda "dharma" saknes nozīmes. Tas nozīmē to, kas parstāvīgi ir ar kaut ko kopā. Kā jau esam pieminējuši, kad runājam par uguni, tajā pašā laikā klāt ir karstums un gaisma. Bet karstuma un gaismas ugunij nav nozīmes. Līdzīgi mums jāsaprot, ir ka būtiska dzīvās būtnes daļa, kas vienmēr ir tai klāt. Šis pastāvīgais pavadonis dzīvajai būtnei ir viņa mūžības īpašība, un dzīvās būtnes mūžīgā daļa ir viņa mūžīgā reliģija. Kad sanātana Gisvāmī prasīja Kungam Šrī Čaitanjam Mahāprabhu par svarūpu- mēs jau to esam apsprieduši - katras dzīvās būtnes svarūpa - svarūpa jeb dzīvās būtnes īstais veidols, Kungs atbildēja, ka dzīvās būtnes sākotnējais stāvoklis ir kalpot Dieva Augstākajai Personībai. Bet ja mēs analizējam daļu no Kunga Čaitanjas apgalvotā, mēs ļoti labi varam redzēt, ka katra dzīvā būtne patstāvīgi darbojas, kalpojot citai dzīvajai būtnei. Dzīvā būtne kalpo otrai dažādos veidos, to darot, dzīvā būtne bauda dzīvi. Zemāka līmeņa dzīvnieks kalpo cilvēkam, kalps kalpo saimniekam. A kalpo B, B kalpo C, C kalpo D, un tā tālāk. pastākļu ietekmē mēs redzam, ka darugs kalpo draugam, māte kalpo dēlam, sieva kalpo vīram, vīrs kalpo sievai. Ja mēs turpinām meklēt šajā garā, redzēsim, ka nav izņēmumu dzīvo būtņu sabiedrībā, vienmēr ik kāda kalpošanas darbība. Politiķis izpaužas sabiedrības priekšā, pārliecina balsotājus par savas kalpošanas spējām. Balsotājs dod politiķim savu vērtīgo balsi, gaidot, ka politiķis kalpos sabiedrībai. Veikalnieks kalpo pircējam, māklsinieks kalpo kapitālistam. Kapitālists kalpo savai ģimenei, ģimene skalpo ģimenes galvai saskaņā ar mūžīgās būtnes spējām. Tādā veidā varam redzēt, ka neviena dzīvā būtne nav nošķirta no kalpošanas citām dzīvajām būtnēm, tādēļ varam secināt, ka kalpošana ir pastāvīgs dzīvās būtnes sabiedrotais. Tādēļ droši varam secināt, ka dzīvās būtnes sniegtā kalpošana ir tās mūžīgā reliģija. Kad viens vīrs pieder pie noteikta veida ticības, atsaucoties uz noteiktu līniju un dzimšanas apstāk' tā apgalvojot, ka ir hindu, musulmanis, kristietis, budists vai kādas citas sektas biedrs, vai arī kādas apakšsektas loceklis, šādi apzīmējumi nav sanātana dharma. Hindu var mainīt ticību un kļūt par musulmani, musulmanis var mainīt ticību un kļūt par hindu vai kristieti, bet visos apstākļos šāda izmaiņa ir reliģiska ticība. Tā gan nekad neļauj mainīt savu mūžīgo nodarbošanos - kalpošanu citiem. Hindu, musulmanis, kristietis visos apstākļos ir kāda kalps. Tādēļ piederība pie kādas ticības netiek uzskatīta par sanātana-dharmu, bet dzīvās būtnes pastāvīgais pavadonis, garīgā kalpošana, ir sanātana dharma. Patiesībā mēs esam saistīti kalpošanas attiecībās ar Visaugsto Kungu. Visaugstais Kungs ir mūžīgais baudītājs, mēs, dzīvās būtnes, esam Viņa mūžīgie kalpi. Mēs esam radīti Viņa baudīšanai, ja piedalāmies šajā mūžīgajā baudīšanā ar Dieva Augstāko Personību, tas mūs padara laimīgus, ne citādi. Neatkarīgi, kā jau esam uzskaidrojuši, jebkura ķermeņa daļa - pēdas, priksti, jebkura ķermeņa daļa, neatkarīgi nevar baudīt bez vēdera iesaistīšanās. Līdzīgi dzīvā būtne nekad nebūs laimīga, ja nekalpos Visaugstajam Kungam. Bhagavad-gītā dažādu padievu godināšana nav ieteikta, jo... Bhagavad-gītas septītajā nodaļā, divpadsmitajā pantā Kungs saka: kāmais tais tair hṛta-jñānāḥ prapadyante 'nya-devatāḥ. Kāmais tais tair hṛta-jñānāḥ.Iekāres vadītie godina padievus, nevis Visaugsto Kungu, Krišnu.