LV/Prabhupada 1067 - Musm Bhagavad-gīta Jāpieņem Bez Skaidrojumiem, Bez Saīsinājumiem: Difference between revisions

(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 1067 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1966 Category:LV-Quotes - L...")
 
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
 
Line 10: Line 10:
[[Category:Latvian Language]]
[[Category:Latvian Language]]
<!-- END CATEGORY LIST -->
<!-- END CATEGORY LIST -->
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE -->
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 1066 - Mazāk Saprātīgie Uzskata Pārpasaulīgo Patiesību par Bezpersoniski|1066|LV/Prabhupada 1068 - Saskaņā ar Dažādām Īpašībām ir Triju Veidu Darbības|1068}}
<!-- END NAVIGATION BAR -->
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->
<div class="center">
<div class="center">
Line 18: Line 21:


<!-- BEGIN VIDEO LINK -->
<!-- BEGIN VIDEO LINK -->
{{youtube_right|STF4aMn3xzg|We Must Accept the Bhagavad-gita Without Interpretation, Without any Cutting - Prabhupāda 1067}}
{{youtube_right|O35Mg_u6-dM|We Must Accept the Bhagavad-gita Without Interpretation, Without any Cutting - Prabhupāda 1067}}
<!-- END VIDEO LINK -->
<!-- END VIDEO LINK -->


<!-- BEGIN AUDIO LINK -->
<!-- BEGIN AUDIO LINK -->
<mp3player>File:660219BG-NEW_YORK_clip11.mp3</mp3player>
<mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/660219BG-NEW_YORK_clip11.mp3</mp3player>
<!-- END AUDIO LINK -->
<!-- END AUDIO LINK -->


Line 34: Line 37:
Visas vēdiskās zināšanas ir nekļūdīgas. Ir dažādi piemēri, kā mēs pieņemam Vēdu zināšanas kā nekļūdīgas. Piemēram, kas attiecas uz hindu, kā viņi vēdiskās zināšanas pieņem kā pilnīgas, ir neliels piemērs. Kā govju mēsli. Tie ir dzīvnieka mēsli. Saskaņā ar smriti jeb vēdisko gudrību ja kāds pieskaras dzīvnieka mēsliem, viņam jāmazgājas, lai sevi attīrītu. Bet Vēdu rakstos govju mēslus uzskata par tīriem. Drīzāk netīrais tiek attīrīts ar govju mēsliem. Ja kāds pret to iebilst, ka vienā vietā teikts - dzīvnieku mēsli ir netīri, citviet saka, ka govju mēsli, kas arī ir dzīvnieku mēsli, ir tīri, tā ir pretruna. Bet patiesībā tas var šķist pretēji, tomēr tā kā tie ir Vēdu norādījumi, praktisku iemeslu dēļ mēs to pieņemam. To pieņemot, mēs nekļūdāmies. Mūdienu ķīmiķu, zinātnes pārstāvis Dr. Lal Mohan Gošal šīki izpētīja govju mēslus un atklāja, ka govju mēsli satur visas dezinficējošās vielas. Līdzīgi viņš, ziņkārības vadīts, arī izanalizēja Gangas ūdeni. Mana ideja ir, ka Vēdu zināšanas ir pilnīgas, jo tās stāv pāri šaubām un ir nekļūdīgas. Bhagavad-gīta ir visu Vēdu zināšanu būtība. Vēdu zināšanas tādēļ ir nekļūdīgas. Tās nāk no pilnīgas mācekļu pēctecības.
Visas vēdiskās zināšanas ir nekļūdīgas. Ir dažādi piemēri, kā mēs pieņemam Vēdu zināšanas kā nekļūdīgas. Piemēram, kas attiecas uz hindu, kā viņi vēdiskās zināšanas pieņem kā pilnīgas, ir neliels piemērs. Kā govju mēsli. Tie ir dzīvnieka mēsli. Saskaņā ar smriti jeb vēdisko gudrību ja kāds pieskaras dzīvnieka mēsliem, viņam jāmazgājas, lai sevi attīrītu. Bet Vēdu rakstos govju mēslus uzskata par tīriem. Drīzāk netīrais tiek attīrīts ar govju mēsliem. Ja kāds pret to iebilst, ka vienā vietā teikts - dzīvnieku mēsli ir netīri, citviet saka, ka govju mēsli, kas arī ir dzīvnieku mēsli, ir tīri, tā ir pretruna. Bet patiesībā tas var šķist pretēji, tomēr tā kā tie ir Vēdu norādījumi, praktisku iemeslu dēļ mēs to pieņemam. To pieņemot, mēs nekļūdāmies. Mūdienu ķīmiķu, zinātnes pārstāvis Dr. Lal Mohan Gošal šīki izpētīja govju mēslus un atklāja, ka govju mēsli satur visas dezinficējošās vielas. Līdzīgi viņš, ziņkārības vadīts, arī izanalizēja Gangas ūdeni. Mana ideja ir, ka Vēdu zināšanas ir pilnīgas, jo tās stāv pāri šaubām un ir nekļūdīgas. Bhagavad-gīta ir visu Vēdu zināšanu būtība. Vēdu zināšanas tādēļ ir nekļūdīgas. Tās nāk no pilnīgas mācekļu pēctecības.


Tādēļ Vēdu zināšanas nav pētījuma objekts. Viens pētījums ir nepilnīgs, jo mēs pētām ar nepilnīgiem jutekļiem. Tādēļ mūsu pētījuma rezultāts arī ir nepilnīgs. tas nevar būt pilnīgs. Mums jāpieņem pilnīgas zināšanas. Pilnīgas zināšanas, kā teikts Bhagavad-gītā, tiek nodotas, kā jau iesākām, pa evaṁ paramparā-prāptam imaṁ rājarṣayo viduḥ ([[Vanisource:BG 4.2|BG 4.2]]). Mums jāsaņem zināšanas no pareizā avota jeb mācekļu pēctecības, garīgā skolotāja, sākot ar Pašu Kungu. Bhagavad-gītu pavēstījis Pats Kungs. Un Ardžuna ir māceklis, kurš apguva Bhagavad-gītu, viņš pieņēma visu stāstīto tādu, kāds tas ir, bez jebkādiem izņēmumiem. Nav arī ļauts izņemt kādu Bhagavad-gītas daļiņu un noraidītu citu daļiņu. Tas arī nav pieņemams. Mums jāpieņem Bhagavad-gīta bez nekādiem grozījumiem, izņēmumiem, bez mūsu pašu kaprīzo vēlmju ietekmes, jo tās jāpieņem kā pašas pilnīgākās Vēdu zināšanas. Vēdu zināšanas tiek saņemtas no pārpasaulīgiem avotiem, jo pirmais tās pavēstīja Pats Kungs. Kunga teiktais ir apaurušeja, tās nav teicis parasts materiālās pasaules cilvēks, kam piemīt četras nepilnības. Materiālās pasaules dzīvajai būtnei piemīt četras šīs dzīves nepilnības, tās ir 1) viņi kļūdās, 2) viņi atrodas ilūzijā, 3) viņi krāpj citus, 4) viņiem ir nepilnīgi jutekļi. Ar šīm četrām nepilnībām nav iespējams nodot pilnīgas, visaptverošas zināšanas. Vēdas tādas nav. Vēdu zināšanas tika ievietotas Brahmas, pirmās dzīvās būtnes, sirdī. Un Brahma savukārt nodeva zināšanas saviem dēliem un mācekļiem tādas, kādas tās sākumā bija devis Kungs.
Tādēļ Vēdu zināšanas nav pētījuma objekts. Viens pētījums ir nepilnīgs, jo mēs pētām ar nepilnīgiem jutekļiem. Tādēļ mūsu pētījuma rezultāts arī ir nepilnīgs. tas nevar būt pilnīgs. Mums jāpieņem pilnīgas zināšanas. Pilnīgas zināšanas, kā teikts Bhagavad-gītā, tiek nodotas, kā jau iesākām, pa evaṁ paramparā-prāptam imaṁ rājarṣayo viduḥ ([[Vanisource:BG 4.2 (1972)|BG 4.2]]). Mums jāsaņem zināšanas no pareizā avota jeb mācekļu pēctecības, garīgā skolotāja, sākot ar Pašu Kungu. Bhagavad-gītu pavēstījis Pats Kungs. Un Ardžuna ir māceklis, kurš apguva Bhagavad-gītu, viņš pieņēma visu stāstīto tādu, kāds tas ir, bez jebkādiem izņēmumiem. Nav arī ļauts izņemt kādu Bhagavad-gītas daļiņu un noraidītu citu daļiņu. Tas arī nav pieņemams. Mums jāpieņem Bhagavad-gīta bez nekādiem grozījumiem, izņēmumiem, bez mūsu pašu kaprīzo vēlmju ietekmes, jo tās jāpieņem kā pašas pilnīgākās Vēdu zināšanas. Vēdu zināšanas tiek saņemtas no pārpasaulīgiem avotiem, jo pirmais tās pavēstīja Pats Kungs. Kunga teiktais ir apaurušeja, tās nav teicis parasts materiālās pasaules cilvēks, kam piemīt četras nepilnības. Materiālās pasaules dzīvajai būtnei piemīt četras šīs dzīves nepilnības, tās ir 1) viņi kļūdās, 2) viņi atrodas ilūzijā, 3) viņi krāpj citus, 4) viņiem ir nepilnīgi jutekļi. Ar šīm četrām nepilnībām nav iespējams nodot pilnīgas, visaptverošas zināšanas. Vēdas tādas nav. Vēdu zināšanas tika ievietotas Brahmas, pirmās dzīvās būtnes, sirdī. Un Brahma savukārt nodeva zināšanas saviem dēliem un mācekļiem tādas, kādas tās sākumā bija devis Kungs.
<!-- END TRANSLATED TEXT -->
<!-- END TRANSLATED TEXT -->

Latest revision as of 12:08, 2 October 2018



660219-20 - Lecture BG Introduction - New York

Lai apzinātos pilnīgo, ir pilnīgs pilnīgo vienību, tas ir, dzīvo būtņu, nodrošinājums. Un visa veida nekompetences tiek pieredzētas, jo mums nav pilnīgas zināšanas par pilnīgo. Bhagavad-gīta ir pilnīgas Vēdu gudrību zināšanas.

Visas vēdiskās zināšanas ir nekļūdīgas. Ir dažādi piemēri, kā mēs pieņemam Vēdu zināšanas kā nekļūdīgas. Piemēram, kas attiecas uz hindu, kā viņi vēdiskās zināšanas pieņem kā pilnīgas, ir neliels piemērs. Kā govju mēsli. Tie ir dzīvnieka mēsli. Saskaņā ar smriti jeb vēdisko gudrību ja kāds pieskaras dzīvnieka mēsliem, viņam jāmazgājas, lai sevi attīrītu. Bet Vēdu rakstos govju mēslus uzskata par tīriem. Drīzāk netīrais tiek attīrīts ar govju mēsliem. Ja kāds pret to iebilst, ka vienā vietā teikts - dzīvnieku mēsli ir netīri, citviet saka, ka govju mēsli, kas arī ir dzīvnieku mēsli, ir tīri, tā ir pretruna. Bet patiesībā tas var šķist pretēji, tomēr tā kā tie ir Vēdu norādījumi, praktisku iemeslu dēļ mēs to pieņemam. To pieņemot, mēs nekļūdāmies. Mūdienu ķīmiķu, zinātnes pārstāvis Dr. Lal Mohan Gošal šīki izpētīja govju mēslus un atklāja, ka govju mēsli satur visas dezinficējošās vielas. Līdzīgi viņš, ziņkārības vadīts, arī izanalizēja Gangas ūdeni. Mana ideja ir, ka Vēdu zināšanas ir pilnīgas, jo tās stāv pāri šaubām un ir nekļūdīgas. Bhagavad-gīta ir visu Vēdu zināšanu būtība. Vēdu zināšanas tādēļ ir nekļūdīgas. Tās nāk no pilnīgas mācekļu pēctecības.

Tādēļ Vēdu zināšanas nav pētījuma objekts. Viens pētījums ir nepilnīgs, jo mēs pētām ar nepilnīgiem jutekļiem. Tādēļ mūsu pētījuma rezultāts arī ir nepilnīgs. tas nevar būt pilnīgs. Mums jāpieņem pilnīgas zināšanas. Pilnīgas zināšanas, kā teikts Bhagavad-gītā, tiek nodotas, kā jau iesākām, pa evaṁ paramparā-prāptam imaṁ rājarṣayo viduḥ (BG 4.2). Mums jāsaņem zināšanas no pareizā avota jeb mācekļu pēctecības, garīgā skolotāja, sākot ar Pašu Kungu. Bhagavad-gītu pavēstījis Pats Kungs. Un Ardžuna ir māceklis, kurš apguva Bhagavad-gītu, viņš pieņēma visu stāstīto tādu, kāds tas ir, bez jebkādiem izņēmumiem. Nav arī ļauts izņemt kādu Bhagavad-gītas daļiņu un noraidītu citu daļiņu. Tas arī nav pieņemams. Mums jāpieņem Bhagavad-gīta bez nekādiem grozījumiem, izņēmumiem, bez mūsu pašu kaprīzo vēlmju ietekmes, jo tās jāpieņem kā pašas pilnīgākās Vēdu zināšanas. Vēdu zināšanas tiek saņemtas no pārpasaulīgiem avotiem, jo pirmais tās pavēstīja Pats Kungs. Kunga teiktais ir apaurušeja, tās nav teicis parasts materiālās pasaules cilvēks, kam piemīt četras nepilnības. Materiālās pasaules dzīvajai būtnei piemīt četras šīs dzīves nepilnības, tās ir 1) viņi kļūdās, 2) viņi atrodas ilūzijā, 3) viņi krāpj citus, 4) viņiem ir nepilnīgi jutekļi. Ar šīm četrām nepilnībām nav iespējams nodot pilnīgas, visaptverošas zināšanas. Vēdas tādas nav. Vēdu zināšanas tika ievietotas Brahmas, pirmās dzīvās būtnes, sirdī. Un Brahma savukārt nodeva zināšanas saviem dēliem un mācekļiem tādas, kādas tās sākumā bija devis Kungs.