LV/Prabhupada 1076 - Nāves Brīdī Mēs Varam Palikt Šeit vai Nokļūt Garīgajā Pasaulē
660219-20 - Lecture BG Introduction - New York
Ir dažādas bhāvas. Šī materiālā pasaule arī ir viena no bhāvām, kā jau esam izskaidrojuši, ka šī materiālā daba arī ataino vienu no Visaugstā Kunga enerģijām. Višnu Purānā ir apkopotas visas Visaugstā Kunga enerģijas.
- viṣṇu-śaktiḥ parā proktā
- kṣetra-jñākhyā tathā par
- avidyā-karma-saṁjñānyā
- tṛtīyā śaktir iṣyate
- (ČČ Madhja 6.154)
Visas enerģijas.... Parāsya śaktir vividhaiva śrūyate (ČČ Madhja 13.65, skaidrojums). Visaugstajam Kungam ir dažādas enerģijas, neskaitāmas enerģijas, ko mēs nespējam aptvert. Bet mācītie gudrie, atbrīvotās dvēseles tās ir apguvuši un apkopojuši visas enerģijas trijās daļās, zem trīs virsrakstiem. Visas enerģijas ir viṣṇu-śakti. Visas enerģijas ir dažādas Kunga Višnu pilnības. Viena enerģija ir parā, pārpasaulīga. Un kṣetra-jñākhyā tathā parā, dzīvās būtnes, kṣetra-jña, arī pieder pie pārākās enerģijas grupas, kā to apstiprina arī Bhagavad-gīta. Mēs jau to esam izskaidrojuši. Cita enerģija ir materiālā enerģija, tṛtīyā karma-saṁjñānyā (ČČ Madhja 6.154). Cita enerģija ir neziņas īpašība. Tā ir materiālā enerģija. Materiālā enerģija arī ir bhagavad-(neskaidri). Nāves brīdī mēs vai nu paliekam materiālajā enerģijā, šajā materiālajā pasaulē, vai arī nokļūstam garīgajā pasaulē. Tāds ir kritērijs. Bhagavad-gīta saka:
- yaṁ yaṁ vāpi smaran bhāvaṁ
- tyajaty ante kalevaram
- taṁ tam evaiti kaunteya
- sadā tad-bhāva-bhāvitaḥ
- (BG 8.6)
Mēs esam pieraduši domāt par šo materiālo enerģiju vai par garīgo enerģiju. Kā nodot šo doma'sanu? Kā domāšanu par materiālo enerģiju pārveidot par garīgās enerģijas apcerēšanu? Vēdu literatūra ir domāta, lai mēs spētu apcerēt garīgo enerģiju. Tāpat kā domāt par materiālo enerģiju palīdz tik daudz dažādu grāmatu, avīzū, žurnālu, romānu, fantastikas, tik daudz kas cits. Pilns literatūras klāsts. Mūsu domāšana vērsta uz šīmliteratīrām. Līdzīgi, ja vēlamies pārveidot savu domāšanu garīgā noskaņā, mums jāpārveido sava lasīšanas spēja un jālasa Vēdu literatūra. Mācītie gudrie tādēķ radījuši tik daudz Vēdu literatūras, Purānas. Purānas nav stāsti. Tie ir vēstures ieraksti. Čaitanja-čaritāmritā ir pants, ko lasa šādi: Anādi-bahirmukha jīva kṛṣṇa bhuli' gela ataeva kṛṣṇa veda-purāṇa kailā (ČČ Madhja 20.117). Ka šīs aizmāršīgās dzīvās būtnes, saistītās dvēseles, ir aizmirsušas attiecības ar Visaugsto Kungu, un tās iegrimušas domās par materiālām darbībām. Lai virzītu domāšanu uz garīgo pusi, Kṛṣṇa-dvaipāyana Vjāsa radījis tik daudz Vēdu rakstu. Vēdu lietaratūra vispirms tika sadalīta četrās daļās. Tad viņš to izskaidroja ar Purānu palīdzību. Tad mazāk spējīgajiem, kā strī, šūdras, vaišjas, viņš radīja mahābhāratu. Un Mahābhāratā viņš ievietoja Bhagavad-gītu. Tad atkal viņš apkopoja visu Vēdu literatūru Vēdānta-sūtrā. Un Vēdānta-sūtra domāta nākotnes virzībai. Viņš pats deva dabisku komentāru, ko sauc par Šrīmad-Bhāgavatam.